1. ceturksnī brīvo darbvietu skaits palielinājies par 2,5%

Privātajā sektorā bija 13,4 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 11,1 tūkstotis. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 0,2 tūkstošiem jeb 1,6 %, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 0,8 tūkstošiem jeb 7,8 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,7 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,7 %, bet privātajā – 2,2 %.

Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, samazinājās par 4,8 tūkst. jeb 0,5 %. Privātajā sektorā tas samazinājās par 6,4 tūkst. jeb 1,1 %, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 1,6 tūkst. jeb 0,6 %.

Brīvās un aizņemtās darbvietas pa sektoriem

	2023. gada 1. ceturkšņa beigās, tūkst.	2024. gada 1. ceturkšņa beigās, tūkst.	Pārmaiņas, %
Brīvās darbvietas pavisam	23,9	24,5	2,5
Privātajā sektorā	13,7	13,4	-1,6
Sabiedriskajā sektorā	10,3	11,1	7,8
Aizņemtās darbvietas pavisam	882,0	877,2	-0,5
Privātajā sektorā	595,2	588,8	-1,1
Sabiedriskajā sektorā	286,8	288,4	0,6

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 4,6 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,1 % un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 3,0 %.

Pamatgrupu klasifikācijas avots: Profesiju klasifikators

No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 8,1 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 7,1 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,9 %, citu pakalpojumu nozarē – 3,6 %, transporta un uzglabāšanas nozarē – 3,4 %.

Brīvo un aizņemto darbvietu skaits pa saimnieciskās darbības veidiem

	2023. gada 1. ceturkšņa beigās			2024. gada 1. ceturkšņa beigās
	Brīvās darbvietas, tūkst.	Aizņemtās darbvietas, tūkst.	Brīvo darbvietu īpatsvars, %	Brīvās darbvietas, tūkst.	Aizņemtās darbvietas, tūkst.	Brīvo darbvietu īpatsvars, %
Pavisam	23,9	882,0	2,6	24,5	877,2	2,7
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A)	0,3	21,2	1,4	0,3	21,3	1,4
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B)	0,2	2,9	6,0	0,2	2,8	7,1
Apstrādes rūpniecība (C)	3,0	113,1	2,6	2,6	109,6	2,3
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D)	0,2	10,7	2,2	0,2	10,4	2,3
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E)	0,1	6,7	1,9	0,2	6,9	2,5
Būvniecība (F)	2,2	56,9	3,7	1,5	55,2	2,6
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G)	2,0	138,3	1,4	2,6	136,5	1,8
Transports un uzglabāšana (H)	1,7	67,0	2,5	2,3	65,6	3,4
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I)	0,7	29,8	2,4	0,9	30,5	2,9
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J)	0,9	39,2	2,3	1,2	39,7	2,8
Finanšu un apdrošināšanas darbības (K)	0,3	16,9	1,5	0,4	17,0	2,4
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)	0,4	27,5	1,3	0,4	27,5	1,5
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M)	0,8	38,9	2,1	0,4	38,6	0,9
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N)	1,5	38,4	3,8	1,6	38,3	3,9
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)	5,3	61,7	8,0	5,5	62,4	8,1
Izglītība (P)	1,6	97,3	1,6	1,6	96,3	1,6
Veselība un sociālā aprūpe (Q)	2,3	82,1	2,7	2,0	85,4	2,3
Māksla, izklaide un atpūta (R)	0,3	22,6	1,4	0,3	22,2	1,4
Citi pakalpojumi (S)	0,0	11,0	0,3	0,4	11,1	3,6

Reģionos 2024. gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 3,4 % jeb 20,6 tūkst., savukārt viszemākais – Kurzemē un Vidzemē (attiecīgi 1,1 % jeb 1,0 tūkst. un 1,1 % jeb 0,9 tūkst.). Latgalē brīvas bija 1,7 % jeb 1,1 tūkst. darbvietu, bet Zemgalē – 1,5 % jeb 1,0 tūkst.

No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Latvijā – 2,7 %, Lietuvā – 1,9 % un Igaunijā – 1,6 %

2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada attiecīgo periodu, brīvo darbvietu skaits Lietuvā un Latvijā palielinājās attiecīgi par 3,1 % un 2,5 %, savukārt Igaunijā – samazinājās par 16,3 %.