Kopā koncepcijas ieviešanas plānā ietverto 42 pasākumu īstenošanā no 2023. līdz 2027. gadam piedalās vismaz 26 valsts pārvaldes institūcijas, neatkarīgās iestādes un nevaldības sadarbības partneri.
“Ir veikti fundamentāli priekšdarbi stratēģiskās komunikācijas sekmīgai ieviešanai valsts pārvaldē un informatīvās telpas drošības stiprināšanai atbilstīgi ģeopolitiskajai realitātei. Īpaši jāizceļ efektīva starpresoru koordinācijas mehānisma izveide, stiprinātas monitoringa un analīzes spējas, gatavības kultūras attīstība ar praktisku mācību palīdzību, valsts stratēģiskās komunikācijas naratīvu atjaunošana, tradīcijas ieviešana, organizējot pirmo konferenci komunikācijas profesionāļiem, ilgtermiņa komunikācijas kampaņa sabiedrības apbruņošanai ar praktiskām zināšanām cīņā ar dezinformāciju, kā arī sevišķi aktīvs gads starptautiskās sadarbības veicināšanā,” skaidro Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs.
Valsts stratēģiskās komunikācijas spējas
Pirmajā koncepcijas darbības gadā, attīstot valsts stratēģiskās komunikācijas spējas, Valsts kanceleja ir izveidojusi koordinācijas mehānismus, kas ļauj valsts pārvaldes komunikatoriem operatīvi dalīties ar informāciju un labo praksi, kā arī kopīgi ar kompetentajām institūcijām risināt praktiskus informatīvās telpas drošības stiprināšanas pasākumus. 2023. gadā ir rīkotas vairākas mācības par informatīvās telpas drošību, tostarp krīzes komunikācijas mācības, kā arī iedibināts jauns ikgadējs rituāls – konference valsts pārvaldes un pašvaldību komunikatoriem. Tāpat 2023. gada novembrī Valsts kanceleja izdeva stratēģiskās komunikācijas naratīvu un vēstījumu apkopojumu “Latvijas valsts stāsts: stratēģiskās komunikācijas naratīvi un vēstījumi”, kas pieejams visiem valsts pārvaldes komunikācijas profesionāļiem, kas strādā gan Latvijā, gan ārvalstīs. 2023. gadā ir uzsākts arī sistēmisks, visaptverošs valsts tiešās pārvaldes komunikācijas spēju izvērtējums vairāk nekā 80 institūcijās, kas noslēgsies 2024. gadā un sniegs rīcībpolitikas rekomendācijas sekmīgai stratēģiskās komunikācijas ieviešanai un dažādu strukturālu izaicinājumu risināšanai turpmāk.
Informatīvās telpas noturība
Lai veicinātu Latvijas informatīvās telpas noturību pret iespējamiem drošības apdraudējumiem, pastāvīgi sadarbojas vairākas institūcijas, tostarp nodrošinot informācijas apriti un pilnveidojot institūciju rīcībā esošās monitoringa sistēmas un rīkus. Piemēram, Valsts kanceleja 2023. gadā sagatavojusi vismaz 66 informatīvās telpas analītiskus pārskatus, ietverot komunikācijas un rīcībpolitikas rekomendācijas Ministru kabineta locekļiem, valsts amatpersonām un komunikatoriem.
Mediju vide un medijpratība
Mediju vides stiprināšanai un pilnveidošanai 2023. gadā īstenoti atbalsta pasākumi medijiem un žurnālistiem un Latvijas mediju transformācijas un adaptācijas veicināšanai. Veicināta kvalitatīva satura pieejamība visā Latvijas teritorijā, īpaši Austrumu pierobežā, iesaiste mediju regulējuma normatīvās bāzes pilnveidē, iesaiste Eiropas Mediju brīvības akta un regulas par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu izstrādē, kā arī īstenoti citi pasākumi. Mediju vides attīstības un pilnveidošanas pasākumus pamatā īstenojusi par nozari atbildīgā Kultūras ministrija ar sadarbības partneru atbalstu.
Iesaistīta un pret informatīvās telpas apdraudējumiem noturīga sabiedrība ir viens no trim informatīvās telpas drošības stratēģijas pīlāriem. 2023. gadā notikusi virkne medijpratības un informācijpratības pasākumu dažādām auditorijām, lai veicinātu sabiedrības noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā. Tostarp ir izveidota un regulāri atjaunota vienota medijpratības un informācijpratības datubāze, kurā pieejami valsts iestāžu un akadēmiskā sektora izveidoti izglītojoši materiāli sabiedrības medijpratības prasmju attīstībai. Valsts kanceleja jau tradicionāli kopā ar sadarbības partneriem iesaistījās UNESCO Globālās medijpratības un informācijpratības nedēļas norisēs Latvijā 2023. gada oktobrī.
2023. gadā valsts pārvaldes institūcijas turpinājušas attīstīt iepriekšējos gados uzsākto praksi sadarboties ar nevaldības institūcijām, pētniecības centriem un privāto sektoru, lai veicinātu valsts stratēģiskās komunikācijas vēstījumu izplatību, attīstītu stratēģiskās komunikācijas spējas, dezinformācijas pētniecību un ekspertīzi nacionālā līmenī, kā arī radītu jaunas inovācijas nozarē. Tāpat uzsākts iniciatīvas #DrošaRobeža turpinājums sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju, lai 2024. gada pirmajā pusē īstenotu #DrošaLatvija projektu, tostarp ar fokusu uz sadarbības veicināšanu starp pašvaldībām un nevaldības organizācijām krīžu un valsts apdraudējumu gadījumos.
Starptautiskā sadarbība
Starptautiskā sadarbība stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības jautājumos 2023. gadā notikusi divpusējos un daudzpusējos sadarbības formātos. Valsts kanceleja nodrošinājusi pārstāvību ne mazāk kā 85 tikšanās reizēs ar ārvalstu diplomātiem un ekspertiem Rīgā un ārvalstīs, stāstot par Latvijas pieredzi stratēģiskajā komunikācijā, vēršanos pret dezinformāciju un manipulācijām informatīvajā telpā, kā arī sadarbību un labās prakses pārņemšanu. Latvija arī spējusi nodot pieredzi trešajām valstīm, rīkojot lekcijas, darbnīcas, brīfingus vai apmācības stratēģiskās komunikācijas jautājumos Moldovas, Melnkalnes, Ēģiptes, kā arī citu valstu pārstāvjiem. Valsts kanceleja pastāvīgi sadarbojusies ar lielākajām sociālo mediju platformām, tostarp kalpojot par vienoto valsts pārvaldes kontaktpunktu jautājumos, kas saistīti ar informācijas manipulāciju izplatības ierobežošanu platformās, kā arī citos jautājumos.
Rihards Bambals: “Starptautiski esam pamanīti un novērtēti, tostarp OECD, jo Latvija ir starp pirmajām valstīm Eiropā un pasaulē, kam ir stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepcija un kas var kalpot par paraugu arī citām valstīm. Vienlaikus nevaram apstāties pie sasniegtā, šogad un atlikušajos trīs gados visām iesaistītajām institūcijām būs nopietni jāatrota piedurknes, lai sasniegtu pilnīgi visus koncepcijā izvirzītos mērķus un uzdevumus.”
