DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. maijā, 2024
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Rīgas peldvietas gatavas peldsezonai 

Publicitātes foto

Piektdien, 17. maijā, Lucavsalas pludmalē pie glābšanas stacijas Rīgas pašvaldības policija (RPP) atklāja peldsezonu visās galvaspilsētas peldvietās. Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. RPP glābēji rūpējas par atpūtnieku drošību visās oficiālajās peldvietās un arī peldvietā Ķīšezerā, kas vēl nav ieguvusi oficiālās peldvietas statusu. 

“Spīdot saulei un izcilos laika apstākļos šodien oficiāli atklājam Rīgas peldsezonu. Tas nozīmē, ka no šā brīža astoņās oficiālajās peldvietās darbu sāk Rīgas pašvaldības policijas glābēji, rūpējoties par drošu un pieskatītu ūdensprieku baudīšanu. Tomēr noslīkušo statistika mūsu valstī ir nepielūdzama, tāpēc aicinu pie ūdenstilpēm neaizmirst par drošību, nebūt pārgalvīgiem, kā arī rūpīgi uzraudzīt bērnus,” uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola. 

“Redzam, ka peldēšanās galvaspilsētā kļūst arvien populārāka. Rīgas pašvaldība mērķtiecīgi strādā pie tā, lai nodrošinātu peldvietas ar mūsdienīgu inventāru un ērtu infrastruktūru. Šogad jau trīs Rīgas pludmales var lepoties ar Zilo karogu, kas apliecina izcilu ūdens kvalitāti un teicamu infrastruktūru. Lai visiem droša un ūdenspriekiem bagāta peldsezona!” pauž L. Ozola. 

2024. gada peldsezonas atklāšanas pasākumā Lucavsalā RPP speciālisti pastāstīja, ka pamatā kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzraudzīs katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt atsevišķās glābšanas stacijās, tomēr jāņem vērā, ka nakts maiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā pa dienu.  

“Rūpējoties par atpūtnieku drošību galvaspilsētas oficiālajās pludmalēs, Rīgas pašvaldības policija savā darbā izmanto dažādus tehniskos risinājums. Mūsuprāt, mūsdienu tehnoloģijas un pašvaldības policijas darbinieku profesionalitāte ir atslēga uz drošību gan Rīgas pludmalēs, gan pilsētvidē. Arī šogad turpināsim aizsākto praksi un glābēju darbā izmantosim bezpilota lidaparātus. Savukārt, tuvāko gadu laikā divās iecienītās rīdzinieku atpūtas vietās – Vecāķu un Kīšezera pludmalēs pašvaldības policijas darbā plānojam ieviest arī automatizētus dronu lidojumus, kas stiprinās mūsu operacionālās spējas,” pauž RPP priekšnieks Juris Lūkass. 

RPP aicina atpūtniekus nebūt pārgalvīgiem, izvērtēt savas peldēt prasmes un apkārtējos riskus, jo tieši šie ir biežākie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens. Vienlīdz būtiski ir vecākiem ar bērniem pārrunāt drošības noteikumus, atrodoties pie un uz ūdens, kā arī pašiem rādīt priekšzīmi jaunākajai paaudzei, jo bieži vien tieši pieaugušie ir tie, kuri rāda jauniešiem ne to labāko piemēru, proti, lēkšanu uz galvas, peldēšanu aiz bojām un tālu no krasta, smēķēšanu un peldvietas piegružošanu kā arī alkohola lietošanu.  

Pagājušajā sezonā RVPP glābēji Rīgas oficiālajās peldvietās izglāba divus slīkstošus peldētājus, pirmo medicīnisko palīdzību sniedza 35 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 13 nomaldījušos bērnus. Tāpat 2023. gada peldsezonas laikā glābēji 5 reizes veica personu meklēšanu zem ūdens un pārbaudīja 310 kuģošanas līdzekļus, kā arī 240 makšķerniekus. 

Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī  2024.gada peldsezonā (Vakarbuļļos  - 17. un  Vecāķos 7. reizi) tiks pacelti Zilie karogi, kas apliecina vides izglītības un informācijas pieejamību, teicamu ūdens kvalitāti,  apsaimniekošanas un servisa nodrošināšanu un  drošību peldvietā. Pirmo reizi Zilais karogs tiks pacelts Bābelīša peldvietā 

Astoņās oficiālajās peldvietās  un 24 aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs peldsezonas laikā reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu – peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, Mājokļu un vides departaments (MVD) ūdens monitoringu turpinās arī  veiks sešās oficiālās  peldvietās. 

MVD peldvietu kopējā apsaimniekojamā platība ir 40 ha un n peldvietu krasta līnijas kopējais garums  2681 metri. Aktīvo atpūtas zonu kopējā apsaimniekojamā platība ir gandrīz 90 ha. 

Peldsezonā peldvietās un aktīvās atpūtas zonās būs  izvietoti 72 sanitārie mezgli un apkope sezonā veikta katru dienu. 

Sākot peldsezonu, Rīgas peldvietās jau būs pieejama dažāda uzlabota un atjaunota infrastruktūra: 

  • Jaunas pārģērbšanās  kabīnes (arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem), sauļošanās zviļņi, atpūtas soli,  atkritumu tvertnes, velosipēdu statīvi.
  • Renovēts pludmales volejbola laukums Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas.
  • Ar dažādiem elementiem aprīkotas pludmales pastaigu koka laipas Daugavgrīvā, Vecāķos, Vakarbuļļos  un Ķīpsalā
  • Ķīpsalas peldvietā un Bolderājas karjera aktīvā atpūtas zonā uzstādīti stendi ar informatīvi izglītojošu materiālu par palīdzības sniegšanu, cilvēkiem kas nonākuši nelaimē uz ūdens un aprīkotiem ar glābšanas riņķiem.  

2024.gadā uzlabojumi turpināsies:  

  • Bābelīša peldvietu piegulošajās teritorijās plānots uzstādīt jaunus labiekārtojuma elementu – soli, piknika galdi ar soliem un griliem, atkritumu tvertnes. 
  • Pakāpeniski tiks atjaunoti peldvietu informatīvie stendi un Zilā karoga peldvietu informatīvie stendi.
  • Smilts seguma atjaunošana peldlietās un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm.
  • Lucavsalas peldvietā tiks izbūvēta jauna peldošo pontonu koka klājuma laipa. 
  • Daugavgrīvas pludmalē – pieejā no Flotes ielas tiks izgatavota un uzstādīta jauna kompozītmateriāla pārģērbšanās kabīne un divi divpusējie  pludmales soli.  

MVD  peldsezonas laikā (vasaras sezonā) peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās nodrošina patstāvīgu teritoriju uzturēšanu  – atkritumu savākšanu un izvešanu,  zāliena pļaušanu, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšanu, apstādījumu kopšanu, labiekārtojuma elementu  uzturēšanu, atjaunošanu, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI