DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. janvārī, 2024
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

LZA Senāts apstiprina vārdbalvu un jauno zinātnieku balvu laureātus

Šodien, 2024. gada 16. janvārī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāts apstiprināja trīspadsmit vārdbalvas, to vidū – sešas jaunajiem zinātniekiem, kā arī četras jauno zinātnieku balvas.

LZA vārdbalvas

  • LZA īstenajam loceklim Jevgēnijam Kotominam (LU Cietvielu fizikas institūts) – Edgara Siliņa balvu fizikā par darbu kopu “Nanomateriālu datormodelēšana efektīvai ūdeņraža ražošanai”.
  • LZA īstenajai loceklei Annai Stafeckai (Latvijas Universitāte) – Jāņa Endzelīna balvu latviešu valodniecībā par ieguldījumu ģeolingvistikā.
  • LZA īstenajam loceklim Igoram Šuvajevam (Latvijas Universitāte) – Teodora Celma balvu filozofijā par grāmatām “Marginālijas” (Neputns, 2023) un “Rūpēs par dvēseli” (Zvaigzne ABC, 2019).
  • LZA īstenajam loceklim Pēterim Trapencierim (Latvijas Organiskās sintēzes institūts) – Gustava Vanaga balvu ķīmijā par darbu kopu “Aziridīnkarbonskābju būvbloki jaunu pretvēža zāļu meklējumos”.
  • LZA īstenajam loceklim Bruno Andersonam (Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts) – Arvīda Kalniņa balvu mežzinātnē, koksnes pētniecībā un pārstrādē par devumu Latvijas meža nozari atbalstošajā zinātnē.
  • Dr.phys. Inesei Dudarevai (LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte) – Artura Balklava balvu zinātnes popularizēšanā par Latvijas fizikas un astronomijas olimpiāžu organizēšanu vairāk nekā 10 gadu laikā.
  • Dr.biol. Robertam Matisonam (LVMI “Silava”) – Kaspara Buša balvu meža ekoloģijā un mežkopībā par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mežzinātnē un darbu meža koku populāciju adaptācijas potenciāla izzināšanā.

LZA vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem

  • Dr.phys. Ilzei Ošiņai  (LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts) – Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā par darbu “Spektrāllīniju attēlatveidošana bezkontakta ādas diagnostikai un viltojumu atklāšanai”. Vadītājs LZA īstenais loceklis J. Spīgulis.
  • Ph.D. Denisam Mironovam (RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultāte) Vitauta Tamuža balvu mehānikā par darbu “Konstrukciju stāvokļa monitoringa sistēmas izstrāde konstrukcijām ekspluatācijas apstākļos”. Vadītājs LZA korespondētājloceklis A. Čate.
  • Mg.sc.ing. Maksimam Jurinovam (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) – Mārtiņa Straumaņa–Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā par publikāciju kopu “Nanocelulozi saturoši augu eļļas fotopolimerizācijas sveķi stereolitogrāfijas 3D drukai”. Vadītājs LZA korespondētājloceklis S. Gaidukovs.
  • Ph.D. Renātei Melngailei (Latvijas Organiskās sintēzes institūts) – Emīlijas Gudrinieces balvu ķīmijā par darbu “Fluormetilēngrupas pārneses reaģentu izstrāde”. Vadītājs LZA korespondētājloceklis J. Veliks.
  • Ph.D. Elīnai Līdumniecei (Latvijas Organiskās sintēzes institūts) – Solomona Hillera balvu jaunajiem doktoriem biomedicīnā un jaunu zāļu izstrādē par darbu “Malārijas enzīmu inhibitoru izveide”. Vadītājs LZA īstenais loceklis A. Jirgensons.
  • Ph.D. Reinim Vilciņam (Latvijas Universitāte) – Zentas Mauriņas balvu filozofijā par darbu “Scientisma kritika Ludviga Vitgenšteina filozofijā”.  Vadītājs LZA korespondētājloceklis R. Bičevskis.

LZA jauno zinātnieku balvas

  • Mg. Lilijai Dučkenai (LBTU Augsnes un augu zinātņu institūts) – par darbu “Tomātu (Solanum Lycopersicum L.) slimību ierosinātāji un Botrytis SPP. kā nozīmīgs patogēns”. Vadītāja Dr.agr. G. Bimšteine.
  • Mg.phys. Agnesei Spustakai (LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte) – par darbu "Mehanoluminiscences izmantošana mehānisko spriegumu kartēšanā”. Vadītāja Dr.phys. V. Vītola.
  • Ph.D. Linardam Kļaviņam (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte) – par darbu “Vaccinium ģints ogu un to spiedpalieku biorafinēšana bioloģiski aktīvu, funkcionālu sastāvdaļu iegūšanai”. Vadītājs Dr.chem. A. Vīksna.
  • Mg.art. Libertai Stomai (LMA Mākslas vēstures institūts) – par darbu “Rīgas pilsētbūvniecības, celtņu arhitektonikas un dekora interpretācija Heinriha Tūma Rīgas 1612. gada panorāmā”. Vadītāja Dr.art. E. Grosmane.
Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI