Seminārs ir otrā šāda veida diskusija par Arktikas jautājumiem, kopš Latvijas valdība pieņēma lēmumu pieteikt Latvijas kandidatūru Arktikas padomes novērotājvalsts statusa iegūšanai. Diskusiju vadīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Kārlis Eihenbaums.
Uzrunājot semināra dalībniekus, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs uzsvēra, ka klimata pārmaiņām Arktikā ir tieša ietekme uz Baltijas jūras reģionu. Somijai un drīzumā arī Zviedrijai kļūstot par NATO dalībvalstīm, saikne starp Arktiku un Baltijas jūras reģionu pastiprināsies arī drošības jomā. “Latvija turpinās pilnveidot zināšanas un zinātnisko ekspertīzi Arktikas jautājumos. Latvijas interesēs ir sniegt ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un iesaistīties reģionā notiekošajos procesos,” pauda Andris Pelšs.
Semināra pirmā sesija tika veltīta Arktikas reģiona ģeopolitiskās un drošības situācijas analīzei. Lapzemes Universitātes Arktikas centra profesors Timo Koivurova pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar aktualitātēm reģionā un situāciju Arktikas padomē pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Bijušais Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks ģenerālis Jānis Kažociņš aplūkoja pašreizējo drošības vidi Arktikā un Baltijas jūras reģionā, uzsverot NB8 sadarbības nozīmi. Savukārt, Kanādas vēstnieks Latvijā Braiens Svorks (Brian Szwarc) iepazīstināja ar Kanādai svarīgiem jautājumiem Arktikas kontekstā, tostarp nepieciešamību stiprināt aizsardzības spējas.
Semināra otrajā daļā sprieda par polāro pētījumu un inovāciju potenciālu. Profesors Kims Holmens (Kim Holmén) no Norvēģijas Polārā institūta aplūkoja klimata pārmaiņu aspektus Arktikā un starpvalstu pētniecības programmas, īpašu uzmanību pievēršot Svalbārai un Arktikas Eiropas daļai. Profesors Jans Borms (Jan Borm), pārstāvot Malorī Arktikas pētniecības institūtu – Monako UVSK (Malaurie Institute of Arctic Research-Monaco-UVSQ , Francija), iepazīstināja ar ilgtermiņa pētījumiem klimata pārmaiņu jomā un Arktikas studiju piedāvājumu institūtā. Par polāro pētījumu attīstību Latvijas Universitātē pēdējo 10 gadu laikā un nākotnes plāniem, tostarp Latvijas Nacionālo polārās pētniecības programmu, klātesošos informēja LU Polāro pētījumu centra asociētie profesori Jānis Karušs un Kristaps Lamsters, uzsverot mūsu zinātnieku interesi un spēju ar inovatīvu zinātnisku pienesumu iesaistīties polārpētījumos Arktikā un Antarktikā. Pētnieki izteica cerību, ka Latvija pievienosies Antarktikas līgumam, kas atvieglos šo iesaisti pētījumos.
Diskusiju noslēdza ieskats Latvijā radītās inovācijās un radošo industriju piedāvājumā: ar robotikas risinājumu pielietošanu bīstamās misijās iepazīstināja pētniecības un attīstības centra N-LAB vadītājs Gatis Vectirāns, Kaspars Avots no SIA MP Industries prezentēja zaļās enerģijas izmantošanas iespējas polārajos apstākļos. Savukārt, mākslas centra NOASS valdes priekšsēdētājs Krišs Zilgalvis pastāstīja par iecerēm radošo industriju un zinātnieku sadarbības sekmēšanai, kā vienu no mērķiem izvirzot arī sabiedrības intereses veicināšanu par polāro pētniecību.
Informācijai
Arktika ir reģions, kurā klimata pārmaiņas notiek straujāk nekā citās pasaules daļās. Arktikas tuvums Baltijas jūras reģionam un tās potenciāls kļūt par sava veida izmēģinājuma lauku klimatu pārmaiņu seku mazināšanā un pielāgošanā ir radījis Latvijas zinātnieku, vides ekspertu un uzņēmēju interesi par reģionu. Tāpēc Latvijas valdība 2021. gadā lēma par nepieciešamību pieteikt kandidatūru Arktikas padomes novērotājvalsts statusa iegūšanai. Šāds statuss ļautu Latvijai ciešāk iesaistīties Arktikas reģionā notiekošajos procesos. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un situācijas maiņas Arktikas padomē, Latvijas valdība lēma atlikt novērotājvalsts kandidatūras pieteikuma iesniegšanu līdz Arktikas padomes pilnvērtīgai darbības atsākšanai vai pārstrukturizēšanai. Vienlaikus turpinās darbs pie Latvijas kapacitātes Arktikas jautājumos pilnveidošanas.
