Inese Lībiņa-Egnere apliecināja, ka sadarbībā ar tiesu varu tiks turpināts darbs pie e-lietas ieviešanas un sistēmas uzlabošanas, kā arī Tieslietu akadēmijas ietvaros tiks veidots vajadzībās balstīts mācību saturs, tostarp pilnveidotas gan tiesnešu, gan pārējo tieslietu jomā strādājošo zināšanas saistībā ar digitalizācijas radītajiem izaicinājumiem. Ministre norādīja, ka tas ir īpaši būtiski, jo Eiropas Savienības ietvaros top Mākslīgā intelekta akts. Tas būs pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta likums, kas noteiks pienākumus pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem atkarībā no mākslīgā intelekta radītā riska līmeņa.
“Apzinoties, ka aiz mākslīgā intelekta stāv cilvēks, jāspēj juridiski nostiprināt atbildīgu mākslīgā intelekta izmantošanu. Šāda regulējuma pieņemšana arī nozīmētu, ka tiesnešiem būs nākotnē jāspēj atpazīt situācijas, kurās notikuši pārkāpumi. Piemēram, ja tiesas procesā kā pierādījums tiks prezentēts “dziļviltojuma” jeb “deep-fake” attēls vai video ieraksts. Iespējams, ka tieši šādas situācijas palīdzēs mums novērtēt tiesvedības tiešuma un mutiskuma principu priekšrocības,” akcentē Inese Lībiņa-Egnere.
Tāpat tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere konferencē norādīja, ka Tieslietu ministrija un Tieslietu padome strādā pie risinājumiem, lai tuvākajā laikā stiprinātu tiesu varas neatkarību no izpildvaras jautājumos, kas skar karjeras izaugsmes iespējas un finansējuma pieprasījumus valsts budžeta ietvaros.
“Viens no Tieslietu ministrijas galvenajiem uzdevumiem šobrīd ir patiesa tiesu varas neatkarības nodrošināšana visos līmeņos, kas skar taisnīgas tiesas spriešanas intereses. Šiem procesiem ir jānotiek bez Tieslietu ministrijas iesaistes. Augstākā tiesa un Satversmes tiesa ir pilnībā nodalītas no izpildvaras šajos jautājumos, taču tiesu varas neatkarība jāstiprina visu tiesu instanču ietvarā,” uzsver tieslietu ministre.
