Vēstniece E. Gavele informēja par “Plāna darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam” publiskās apspriešanas rezultātiem un tā virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā. Plānu izstrādāja Ārlietu ministrija ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām, kuras atbildīgas par diasporas politikas ieviešanu un diasporas organizācijām. Plāns aptver visplašāko jautājumu loku – atbalstu diasporas organizācijām, tai skaitā diasporas mediju stiprināšanu, izglītības jautājumus, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, diasporas iesaistes Latvijas tautsaimniecībā un zinātnē attīstību, kā arī – jo īpaši svarīgus pasākumus remigrācijas veicināšanas jomā.
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra speciālistes Baiba Bela, Inta Mieriņa, Klinta Ločmele un Laura Uzule iepazīstināja ar diviem apjomīgiem pētījumiem – “Diasporas organizāciju kapacitātes un vajadzību pētījums” un “Diasporas mediju pētījums”, kuri tika veikti, turpinot ciešo ikgadējo sadarbību ar Ārlietu ministriju. Tie sniedz iespēju uzlabot un pilnveidot risinājumus diasporas politikas pamatuzdevumu īstenošanā. Diasporas mediju pētījums ir pirmā plašāk veiktā izpēte pēdējo gadu laikā, kurā ir analizēts diasporas mediju saturs, mediju auditorijas tvērums un nozīme diasporas informēšanas un izglītošanas jomā.
DKP Diasporas mediju darba grupas un DKP Diasporas latviešu valodas un izglītības darba grupas vadītāji informēja par šajā gadā paveikto un izvirzītajām prioritātēm turpmākajam darbam, kā arī tika diskutēts par DKP Remigrācijas koordinācijas darba grupas aktivitātēm.
Pēc diasporas organizāciju ierosinājuma Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks - Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs informēja par Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē 2026.–2027. prioritātēm un plānotām aktivitātēm. Savukārt Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce informēja par “Saliedētas un pilsoniski aktīvas attīstības 2024.–2027. gadam” plāna projektu.
Sēdes noslēgumā E. Gavele pateicās visiem sēdes dalībniekiem, DKP darba grupām un organizācijām, kuras šogad aktīvi piedalījās “Plāna darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam” sagatavošanā, kā arī aicināja turpmāk aktīvi diskutēt un iesaistīties diasporas politikas prioritāšu īstenošanā un pasākumu organizēšanā.
Nākamā Diasporas konsultatīvās padomes sēde ir plānota 2024. gada pirmajā pusē.
Informācijai
Diasporas konsultatīvās padome, kā padomdevējas institūcija, nodibināta 2019. gada maijā un kopš tā laika veicina saskaņotu diasporas politikas veidošanu un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomē ietilpst 26 pārstāvji – vienlīdz plaši gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan diasporas organizācijas.
Diasporas politiku, iesaistot diasporas locekļus, diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas, īsteno Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, plānošanas reģioni, pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas, veicot Diasporas likumā, Plānā darbam ar diasporu un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Savukārt, Ārlietu ministrija nodrošina vienotas diasporas politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu.
