Sākot sēdi Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka gan viņai personīgi, gan šai valdībai pilsoniskā dialoga jautājumi ir ļoti svarīgi. Tieši tāpēc arī Valdības deklarācijas 21. punktā ir pausta apņemšanās veicināt sociālo un pilsonisko dialogu, kā arī palielināt finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai.
Sēdes laikā Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga norādīja, ka būtisks ir jautājums par Memoranda padomes jaunā modeļa iedzīvināšanu 2024. gadā. Viņa pauda, ka būtiski ir saņemt skaidru signālu no valdības par valsts pārvaldes pārstāvju aktīvu iesaistīšanos darba grupās, kuras paredzēts veidot, lai izdiskutētu nozarēs būtiskus jautājumus. Tāpat tika izteiktas bažas par izkliedētu atbildību starp ministrijām un atbildīgās ministrijas vai personas neesamību, kas koordinētu pilsoniskās sabiedrības attīstību un nodrošinātu to, ka NVO skatījums dažādās nozarēs tiek ņemts vērā. Līdztekus tika izcelts atgriezeniskās saites nozīmīgums sabiedrībai. Nozaru ministrijas tika aicinātas iespēju robežās sniegt atbildes par nevalstisko organizāciju komentāriem un ierosinājumiem Evikas Siliņas valdības rīcības plānam.
Tāpat sēdes laikā tika runāts par lielāka finansējuma nepieciešamību nevalstisko organizāciju sektoram. Līdztekus tika aktualizēta diskusija par reemigrācijas projektu izstrādi, valsts tēla nešanu pasaulē, jauniešu plašāku iesaisti politikā, kā arī klimata un aprites ekonomikas nozīmīgumu, uzsverot sabiedrības izglītošanas nepieciešamību.
Nodibinājuma "Invalīdu un viņu draugu apvienība "APEIRONS"" valdes loceklis Ivars Balodis akcentēja nepieciešamību skaidrot valdības darbu plašākais sabiedrībai saprotamā valodā, uzsvaru liekot uz pilsoniskās sabiedrības attīstību. Viņš pauda atbalsta nepieciešamību, īpaši organizācijām reģionos. Būtiskākais ir skaidrot sabiedrībai politisko norišu nozīmīgumu, lai cilvēki saprot, cik liels ir viņu iesaistes devums. Valsts pārvaldes komunikācijai ir jāaptver dažādi iedzīvotāji, ņemot vērā arī to informācijas uztveres spējas, kā arī ierobežojumus.
Atbildot uz nevalstisko organizāciju izvirzītajiem jautājumiem un komentāriem, Ministru prezidente Evika Siliņa atzīmēja, ka esošā kultūras ministre ir atvērta sadarbībai ar NVO un labprāt uzņemtos Memoranda padomes koordinācijas pienākumus, taču nevalstiskajām organizācijām un biedrībām ir arī aktīvi jāturpina darboties savās nozarēs, risinot jautājumus nozaru ministrijās. Runājot par sabiedrības informētību, premjerministre norādīja, ka ļoti nopietni uztver dialoga ar sabiedrību veidošanas nozīmīgumu. Tāpat viņa piebilda, ka preses konferencēs pēc sēdēm tiek izmantots surdotulks, lai nodrošinātu plašāku informācijas pieejamību.
Sēdes nobeigumā Ministru prezidente uzsvēra: “Memoranda padome ir vieta dzīvām diskusijām ar nevalstisko sektoru. Šajā formātā mums ir iespēja īstenot valdības deklarācijas līmenī nostiprināto apņemšanos pilnveidot pilsonisko dialogu. Šeit varam izrunāt un meklēt risinājumus jautājumiem un problēmām, ko nav izdevies atrisināt nozaru ministriju ietvaros un sadarbības formātos. Sadarbosimies, lai kopīgi sasniegtu labāko iespējamo rezultātu!”.
Noslēgumā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar kārtību, kādā notiks sadarbības partnera deleģēšana dalībai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finansētā projektā. Sēdes laikā tika pieņemts lēmums par vērtēšanas kritēju iesniegšanas datumu un tālāku procesa virzību.
Kopš šīs sēdes Memorandam, to parakstot, pievienojušās jau 540 organizācijas. Memoranda praktisku īstenošanu nodrošina padome, kurā darbojas 8 valsts pārvaldes un 8 vēlēti nevalstisko organizāciju pārstāvji. Memoranda parakstīšana nevalstiskajām organizācijām dod iespēju piedalīties Memoranda padomes darbā – paust viedokli, iesaistoties dažādu nevalstiskajām organizācijām aktuālu jautājumu risināšanā, sekmēt sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm, kā arī izvirzīt kandidatūru darbam Memoranda padomē (nākamās vēlēšanas plānotas 2024. gada oktobrī).
Memoranda projekta gatavošana tika iniciēta no NVO puses 2005. gada 13. janvārī, un tā parakstīšana notika 2005. gada 15. jūnijā, kad to parakstīja 57 NVO pārstāvji. Vairāk informācijas par Memoranda padomes darbu pieejama Ministru kabineta mājaslapā.
Organizācijas, kuras paraksta memorandu 2023. gada 25. oktobrī:
- Biedrība "Ziemupīte"
- Biedrība "BIA ZELUS"
- Latviešu biedrība Norvēģijā-Oslo
- Nodibinājums "Mūzikas un mākslas attīstības fonds "Balsis""
- Biedrība "Dziesmu svētku biedrība"
- Nodibinājums "Īles luterāņu baznīcas fonds"
- Biedrība "FK ATLETIKA"
- Biedrība "Laimas slimības slimnieku biedrība"
- Biedrība "Lauku partnerība Sēlija"
- Biedrība "Krāslavas rajona partnerība"
- Biedrība "ARIMONDI"
- Biedrība "Kristīgo Mediķu Biedrība"
- Biedrība "Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas""
- Biedrība “Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija”
