DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. jūnijā, 2023
Lasīšanai: 3 minūtes

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanas pasākumā

Latvija un dziesma ir nedalāmas. Mūsu valsts un Dziesmu svētki ir nedalāmi.

Dziesmā latvieši laiku laikos ir izteikuši savas pašnoteikšanās un brīvības alkas. Dziesmā mēs esam augstāk nekā ikdienā, redzam tālākus kopīgos mērķus.

Pirms 150 gadiem, kad kurzemnieki un vidzemnieki sabrauca Rīgā uz Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, sapnis par Latviju vēl nebija dzimis.

Pirmo Dziesmu svētku lielais kopkoris aizsāka latviešu gājumu līdz savai valstsgribai, kas turpinājās nākamajās paaudzēs.

Latvijas valsts izauga no latviešu kultūras kā mūsu nācijas garīgās varas. Tieši šī vara izrādījās pārāka pār visām citām varām.

Tā ļāva latviešiem turēt taisnu muguru, runāt latviešu valodā, nostiprināt pašapziņu, uzplaukt daudzveidīgam latviskumam.

Nebrīves gados Dziesmu svētki uzturēja dzīvu pretošanās garu un cerību par Latvijas valsts atdzimšanu.

Tāpēc Dziesmu svētki ir īpaša varas forma, kas ierakstās Latvijas valstiskumā, un paši valstiskumu iemieso un sargā.

Tāpēc Dziesmu svētkiem ir arī politiska un konstitucionāla vērtība. Īpašā likumā mēs Dziesmu svētkus atzīstam par nāciju vienojošu pasākumu. Ar to mēs esam unikāli, tā nav nekur citur pasaulē.

Godājamie klātesošie!

Dziesmu svētku 150. gadadienu mēs svinam neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā, nacionālā, latviskā Latvijas valstī.

Visi varas groži ir mūsu pašu rokās. Paši mēs veidojam savu valsti.

Sveicinu mūsu gudros, talantīgos, ar misijas apziņu apveltītos kultūras un gara darbiniekus – Dziesmu un deju svētku virsdiriģentus un virsvadītājus.

Paldies jums par jūsu ieguldījumu svētku tapšanā!

Paldies jums par jūsu ieguldījumu latviešu tautas un Latvijas valsts labā!

Dziesmu svētkiem mūžam būt!

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI