Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm liecina, ka speciālistu trūkums IKT nozarē turpinās pieaugt, savukārt, Valsts kancelejas ikgadējā salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru secināts, ka amatu grupa, kurā atbilstošākos kandidātus bijis gan visgrūtāk piesaistīt, gan visgrūtāk noturēt ir IKT speciālisti.
Šī problēma aktuāla arī citās valstīs. Proti, Informācijas sistēmu audita un kontroles asociācijas (ISACA) ikgadējais pētījums atklāja, ka visā pasaulē ir akūta nepieciešamība pēc kiberdrošības speciālistiem, kuriem piemīt arī kritiskā domāšana un komunikācijas prasmes.
CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina uzsver, ka kvalificētu speciālistu trūkumu gan Latvijā, gan citur pasaulē veicina arī tas, ka IKT drošības riskus sāk apzināties arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju no dažādiem sektoriem.
“Viens no risinājumiem būtu aktualizēt pieejamo kursu un apmācību klāstu mūžizglītībā, lai veicinātu jau esošo speciālistu zināšanu līmeņa celšanu, jo kiberdrošībā tāpat kā medicīnā tehnoloģijas un iespējas strauji attīstās.
Runājot par jauno speciālistu piesaisti un izglītību, Kaškina uzsver, ka svarīga loma ir nozares sadarbībai ar augstskolām, strādājot pie kvalitatīvu izglītojošo (arī praktisko) programmu pilnveides un materiālu pieejamības. Arī no savas puses CERT.LV regulāri cenšas savu mērķauditoriju nodrošināt ar praktisku un aktuālu informāciju.
“Reaģējot uz darba tirgus tendencēm un prognozēm, Banku augstskola piedāvā profesionālo maģistra programmu “Kiberdrošības pārvaldība”. Tā ir vienīgā šāda starpdisciplinārā programma Latvijā, un tās absolventi apgūst kiberdrošības pārvaldībai nepieciešamās kompetences,” stāsta rektore.
Banku augstskolas studiju programma ir balstīta uz profesijas standartu “Informācijas drošības vadītājs”, kas iekļauta Latvijas IKT profesiju kartē.
“Lai gan Latvijas sabiedrība kiberdrošību joprojām uztver kā tehniski šauru informācijas tehnoloģiju jomas specialitāti, tomēr prakse rāda, ka tā ir multidisciplināra, jo risina kiberdrošības jautājumus, izmantojot datorzinātnes un sociālās zinātnes sasniegumus, izvērtē dažādus kiberdrošības problēmjautājumus gan no tehniskā, gan teorētiskā, gan juridiskā, gan, finanšu, gan ētiskā viedokļa,” skaidro programmas direktore Sintija Deruma.
Kopš 2022. gada februāra apdraudējuma līmenis Latvijas kibertelpā ir augsts, taču situācija šobrīd ir stabila, un uzbrukumu skaits ir pakāpeniski samazinājies. CERT.LV aktīvi monitorē situāciju un iespējamos apdraudējumus.
“Visbiežāk sastopami ir pakalpojumu atteices jeb DDoS uzbrukumi, kas ir vērsti tieši uz publisko resursu pieejamības traucēšanu, taču bez būtiskām sekām. Ļaunprātīgās darbības Latvijas kibertelpā pārsvarā veic ar Krieviju saistīti haktīvistu grupējumi un APT grupas” stāsta CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.
Organizāciju skaits, kas ziņoja par pieciem un vairāk kiberdrošības pārkāpumiem posmā no 2021. gadam līdz 2022. gadam pieauga par 53%. Neaizpildītas IKT speciālistu pozīcijas rada apdraudējumu uzņēmumiem.
Pēdējā laikā ir arī novērota palielināta aktivitāte no grupām, kas saistāmas ar Ķīnas Tautas Republiku. Ikdienas incidentos dominē dažāda veida krāpniecības, kurās uzbrucēji cenšas izkrāpt interneta banku piekļuves datus un kredītkaršu informāciju.
“Latvijā ir pieņemta kiberdrošības stratēģija 2023.-2026. gadam, tiek izstrādāts kiberdrošības likums, un ir plānota nacionālā kiberdrošības centra un uzraudzības sistēmas izveide. Banku augstskola, no savas puses, piedāvā jauniešiem apgūt šobrīd un arī nākotnē pieprasīto profesiju un sekmēt Latvijas kibertelpas drošības saglabāšanu”, saka rektore.
Papildu informācija par programmām atrodama vietnē www.ba.lv/studijas
