Mēs tik daudz runājam par Kremļa ietekmi un nepieciešamību neļaut meliem saindēt mūsu dzīves, tomēr tas ir noticis un nodarījis pāri tiem, kam valsts aizsardzība ir dzīvības un nāves jautājums. Dezinformācija un faktu sagrozīšana par konvenciju no Kremļa kontrolētiem TV kanāliem un mājaslapām ir ieplūdusi Latvijas informācijas telpā un politiķu runās.
Konvencija vardarbības pret sievietēm novēršanai ir plaši atzīts plašs likumiskais instruments, kuram ir viens mērķis – cīnīties ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Valstis, kas to pieņem, apsolās vākt datus, analizēt tos, aizsargāt upurus un veikt izmaiņas likumdošanā, lai mazinātu vardarbību. Lai kā mainītos valdības vai politiskās prioritātes, valsts apņemas darīt visu iespējamo, lai vardarbība ģimenē taptu izskausta.
Mīti, kas tiek izplatīti par konvenciju vardarbības pret sievietēm novēršanai, ir veidoti tā, lai cilvēkos radītu bailes un neuzticību savai valstij un Eiropas demokrātiskajām vērtībām. Krievija ir darījusi visu iespējamo, lai uzturētu savu lomu kā “tradicionālo vērtību” aizstāvjiem, pretnostatot sevi it kā Rietumu amorālajai sabiedrībai. Pašā Krievijā gan darbojas teiciens “ja sit, tad mīl” un varmākas netiek sodīti, bet sievietes, kas vēršas policijā pēc aizsardzības – izsmietas un sūtītas mājās. Krievija ir uzsākusi karu kaimiņvalstī, nogalinot un no mājām izdzenot ģimenes, sievietes, bērnus. Vai tās ir tradicionālās vērtības, kam vēlamies pievienoties?
Mēs gribam redzēt Latviju kā Ziemeļvalsti nevis bijušo Padomju Republiku. Tomēr neesam gatavi sekot Somijas piemēram un ratificēt konvenciju. Mēs gribam noķert Igauniju, tomēr negribam ratificēt konvenciju. Konvenciju vardarbības pret sievietēm novēršanai nesen ratificējusi arī Ukraina, pasakot – mēs esam daļa no attīstītas Eiropas, kurā cilvēka dzīvībai un cieņai ir vērtība.
Un kā pie mums? Vai mums ir prezidents un Saeima, kas ir gatavi pateikt – mēs esam daļa no Eiropas un nepieļausim to, ka vardarbība ģimenē netiek uztverta nopietni.’
