Sanāksmes ietvaros Zviedrijas prezidentūra sniedza aktuālo informāciju par pašreizējo situāciju attiecībā uz tiesu varas reakciju un cīņu pret nesodāmību par noziegumiem, kas pastrādāti saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Šogad Latvijas Tieslietu ministrija nosūtījusi nacionālo ekspertu Starptautiskās Krimināltiesas Prokurora birojam, lai strādātu ar Ukrainas kara noziegumu pierādīšanas jautājumiem.
Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere: “ES ir jābūt līderei un jāturpina stiprināt atbildības mehānismi par Krievijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā. Cīņai pret nesodāmību ir jābūt ES darba kārtībā katru dienu, līdz mēs gūsim panākumus. Padomei ir jāpaātrina pasākumu pieņemšana par iesaldēto un imobilizēto Krievijas aktīvu pagaidu izmantošanu. Tai ir jābūt mūsu prioritātei. Mēs vairs nevaram gaidīt. Mums ir vajadzīgas aktīvākas un biežākas diskusijas Padomes līmenī”.
Sanāksmes dalībnieki diskutēja par dalībvalstu izaicinājumiem tiesu sistēmas pieejamībā un iespējamiem risinājumiem, kā arī dalījās ar labo praksi šo problēmu novēršanā. Īpaša uzmanība diskusijā veltīta neaizsargāto personu, tostarp bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti, kā arī noziegumos cietušo personu iespējām.
Tāpat ministri sanāksmē izskata ES padomes secinājumus par ES Pamattiesību hartu un pilsonisko telpu, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību pilsoniskās sabiedrības lomai pamattiesību aizsardzībai un veicināšanai Eiropas Savienībā. Arī Latvija uzskata, lai labāk aizsargātu, atbalstītu un nostiprinātu pilsonisko telpu un nodrošinātu efektīvu pilsonisko līdzdalību, nepieciešams labās prakses piemēru izvērtējums un tiešā komunikācija ar tiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri pozitīvi ietekmējuši procesus sabiedrībā.
Plašāka informācija par ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 2023. gada 9. un 10. marta sanāksmēs izskatāmajiem jautājumiem ir pieejama šeit.
Tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres intervija medijiem pirms ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes.
