Pērn jūlijā stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ļauj celt atalgojumu un paredz samazināt piemaksu apmērus, taču CVK kā mazai iestādei ikgadējā iestādes uzturēšanas budžetā šiem mērķiem nav pieejamas budžeta rezerves. Neskatoties uz to, ka CVK darbinieku atalgojums nesasniedz atalgojuma bāzes minimālo likmi, likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” pirmajā lasījumā nav atbalstīts CVK prioritārais pasākums atalgojuma paaugstināšanai. CVK pateicas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kas, reaģējot uz šo situāciju, sasauca sēdi un virzīs priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu budžeta otrajā lasījumā. Lai finansējums tiktu piešķirts, tam būs jāgūst atbalsts Saeimas sēdē.
“Pēdējos gados CVK ir pieaudzis veicamā darba apjoms un sarežģītība, taču iestādes speciālistiem nav ticis noteikts konkurētspējīgs atalgojums. Jau šobrīd vairāki zinoši un pieredzējuši darbinieki zemā atalgojuma un iestādes cilvēkresursu trūkuma dēļ, kas rada esošo darbinieku pārslodzi, ir uzteikuši darbu, līdz ar to bez papildu finansējuma CVK var nonākt situācijā, kad nespēs nodrošināt savas pamatfunkcijas. Nākamās vēlēšanas gaidāmas jau 2024. gada pavasarī, kuru sagatavošanai nav ne finansējuma, ne pietiekamu cilvēkresursu, līdz ar to ceram uz budžeta veidotāju izpratni un atbalstu, lai no šīs situācijas neciestu vēlētāji un vēlēšanu rīkošanas kvalitāte,” uzsver CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.
CVK ir neatkarīga valsts iestāde, kuras pienākumos ietilpst nodrošināt Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” izpildi, vienveidīgu un pareizu piemērošanu, kā arī kontrolēt šo likumu precīzu izpildi.
