Pērn 4. ceturksnī gada griezumā ēku būvniecība saruka par 7,7%, bet pārējo būvniecības pamatgrupu – inženierbūvniecības un specializēto būvdarbu, produkcijas apjomi samazinājās attiecīgi par 9,8% un 8,1%. 2022. gadā kopumā būvniecības produkcijas apjomi saruka par 11,3%.
Visos 2022. gada ceturkšņos nozarē bija vērojama lejupslīde, mazinoties investīcijām būvniecībā. Jau 2021. gadā nozari negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmijas radītais globālais izmaksu pieaugums, īpaši būtiski palielinoties kokmateriālu un metālu cenām. 2022. gadā spiedienu uz būvniecības izmaksām pastiprināja Krievijas invāzija Ukrainā, kuras rezultātā būtiski saasinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība, kā arī ievērojami sadārdzinājās energoresursi.
Visās būvniecības pamatgrupās aizvadītajā gadā bija vērojama lejupslīde. Ēku būvniecība 2022. gadā saruka mērenāk – par 9,8%. Negatīvā ietekme izteiktāk bija vērojama nedzīvojamo ēku būvniecības segmentā kā dzīvojamo māju segmentā. To var skaidrot ar privāto investoru nogaidošo nostāju attīstīt komerciālos objektus šajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos.
Inženierbūvniecības apjomi pērn saruka par 13,1%, salīdzinot ar 2021. gadu. Negatīvi rādītāji ir visos šīs pamatgrupas segmentos, lēnākais samazinājuma temps bija ceļu un dzelzceļu būvniecībai.
Specializēto būvdarbu samazinājuma temps 2022. gadā bija 11,3%. Samazinājums bija vērojams visos pamatgrupas segmentos, mazāka negatīvā ietekme ir uz elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citu līdzīgu darbību, kā arī citu specializēto būvdarbu segmentiem.
Izsniegto būvatļauju skaita dinamika rāda līdzīgu ainu. 2022. gadā izsniegto būvatļauju skaits bija 4784 būvatļaujas, kas bija par 3,8% mazāk kā iepriekšējā gadā. To noteica komerctelpu un citu nedzīvojamo telpu būvniecībai izsniegto būvatļauju samazinājums. Būvatļaujās paredzamās platības samazinājuma temps ir straujāks, pērn tā bija par 28,6% mazāka kā 2021. gadā.
Paredzams, ka būvniecības nozari ietekmējošie faktori turpinās apgrūtināt attīstību arī tuvākajos mēnešos. Savukārt, pakāpeniski mazinoties augstās inflācijas spiedienam un uzsākoties jaunā ES fondu plānošanas perioda aktivitātēm, sagaidāms, ka nozare atgriezīsies pie pozitīviem izaugsmes tempiem.
