DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. decembrī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Spilgtākās inovācijas valsts pārvaldē: no inovāciju laboratorijas līdz e-valdības risinājumam

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Valsts pārvaldei ir pa spēkam gan lieli projekti, gan spēcīgas idejas un visaptveroši jauninājumi, ko novērtē pat starptautiskā mērogā. To spilgti apliecina astoņi dažādu valsts pārvaldes iestāžu pieredzes stāsti iedvesmas konferencē “Celmlauzis”, kas vienkopus pulcēja dažādu iestāžu vadošos darbiniekus, lai kopā diskutētu par inovatīviem projektiem, kas pēdējā gada laikā īstenoti tehnoloģiju un iestāžu vadības procesu pilnveidē.

“Tāpat kā iepriekš, arī šogad “Celmlaužu” stāsti parāda – nav neiespējamu praktisku pārmaiņu valsts iestāžu darbībā, ja vien cilvēki nebaidās un radoši liek lietā savas zināšanas un prasmes. Redzams, ka būtisks stimuls inovāciju ievešanai ir iestādes vadības atbalsts. Iepriekšējos gados noticis intensīvs darbs pie augstākā līmeņa vadītāju apmācības, arī lai veicinātu atvērtību inovācijām. Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ietvaros ieviesušas apmācības par tādām tēmām kā tiesiskais regulējums, normatīvisma mazināšana, valsts un privātā sektora sadarbība. “Celmlaužu” stāstos mēs dzirdam liecības par lieliskiem projektiem, kas demonstrē kā valsts iestāžu darbinieku kompetenci, tā atvērtību,” saka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

2022. gada “celmlaužu” stāsti iekļāvās divās virstēmās – tehnoloģijas un cilvēki. Tehnoloģiju jomā valsts pārvalde turpina domāšanas maiņu, attīstot modernus risinājumus un veidojot pakalpojumus, kas ir vairāk nekā esošās pieejas pārnese uz digitālu vidi – tā ir izpratne, ka pārmaiņas ir gan tehnoloģijās, gan izpratnē par to pielietojuma iespējām.

  • Tiesu administrācija Informācijas sistēmu un tehnoloģiju departamenta direktores vietnieks Jorens Liopa stāstīja par domāšanas un tehnoloģiju maiņu ieviešot e-lietu – vidi, kurā vienuviet sastrādāties izmeklēšanas, tiesvedības un sodu izpildes procesos iesaistītajiem.
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Informācijas sistēmu attīstības departamenta direktore Anete Jaudzema Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmu, kuras tapšanā ir īpaši piedomāts par lietotāja pieredzi, procesu digitalizāciju un citiem risinājumiem.
  • Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītājas vietnieks Viktors Sidorenkovs dalījās ar pieredzi e-valdības jeb Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas projekta izveidē, modernizējot Ministru kabineta darbu un paverot iespēju tiesību aktus no idejas līdz apstiprināšanai valdībā veidot strukturēto datu formā un atteikties no “dokumenta” kā rīka.
  • Valsts zemes dienests ģenerāldirektore Vita Narnicka parādīja, ka valsts pārvaldē var ļoti ātri izvērtēt riskus, pārskatīt pakalpojumus, uzklausīt sadarbības partneru vajadzības un beigās visai sabiedrībai atvērt datus par ēkām, būvēm, zemi adresēm un nekustamo īpašumu tirgu.

“Celmlauži” otrajā sarunas daļā vairāk pievērsās cilvēkam, kam ir vajadzīga pareizā vide, lai sasniegtu vislabākos rezultātus.

  • Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Finanšu inovāciju departamenta direktore Marine Krasovska parādīja, kā FKTK ietvaros ir izveidota sistēma, kā risināt ne tikai vienu problēmu, bet jebkuru, izveidojot iestādes ietvaros inovācijas laboratoriju.
  • Finanšu ministrija Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta direktores vietniece Tatjana Trenko demonstrēja, kā dizaina domāšanas metodes ir palīdzējušas uzlabot revidentu darbu, un atgādināja, cik nozīmīgi domnīcā ir iesaistīt plašu un daudzveidīgu speciālistu pulku.
  • Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs direktore Gundega Jaunbērziņa-Beitika stāstīja piemēru, kā patiesi iedzīvināt datos balstītu pieeju, kas ļauj norobežoties no emocijām un spekulācijām, veidojot pakalpojumus, kas pastāvīgi rada vērtību.
  • Valsts ieņēmumu dienests ģenerāldirektores vietniece Indra Kārkliņa palīdzēja aizdomāties par to, ka darbavietai pielāgojoties cilvēku mainīgajam dzīvesveidam, darba devējs var ietaupīt un uzlabot darbinieku apmierinātību, nodrošinot vienlaikus iespēju strādāt klātienē un attālināti.

Par iedvesmojošāko “celmlauža” stāstu konferences dalībnieku valsts pārvaldes iestāžu darbinieku balsojumā tika atzīts Finanšu inovāciju departamenta direktores Marine Krasovskas stāsts par iLab jeb Finanšu un kapitāla tirgus komisijas inovāciju laboratoriju. “iLab ir vide, kurā dažādu departamentu eksperti var satikties un kopīgi eksperimentēt, testēt un izvērtēt jaunas tehnoloģijas bez raizēm par neizdošanos. Tā ir mūsu organizācijas iekšējā smilšu kaste, kur izmēģināt idejas, diskutēt par tām, lai realizācijai izvirzītu tikai spēcīgākās un vērtīgākās ieceres,” stāsta Marine Krasovska.

“Celmlauzis” – tā ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva: konference valsts iestāžu vadītājiem, kurā savos veiksmīgajos pieredzes stāstos dalās tie valsts iestāžu darbinieki, kuri ir īstenojuši inovatīvus projektus vai ieviesuši mūsdienīgus risinājumus savā darbības jomā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI