Komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa, sēdē uzklausot atbildīgo ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, atzinīgi vērtēja paveikto, taču atzīmēja sniegtās palīdzības sadrumstalotību. “Pilotprojektus īsteno gan Labklājības, gan Veselības ministrija, šajā procesā ir iesaistījušās arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas,” sacīja I.Bērziņa, uzsverot, ka palīdzībai ir jābūt koncentrētai vienās rokās un viegli saprotamai.
Kā atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji, paliatīvā aprūpe ir visaptveroša to cilvēku aprūpe, kuru izārstēšana vairs nav iespējama. Tā aptver medicīnisko, psiholoģisko, sociālo un garīgo atbalstu.
Sēdes dalībnieki pārrunāja nepieciešamos budžeta līdzekļus un Eiropas fondu finanšu līdzekļu piesaistes iespējas, lai paliatīvo aprūpi varētu nodrošināt plašākam cilvēku lokam. Tāpat nepieciešams risināt nepietiekamo cilvēkresursu skaitu, kā arī pakalpojuma pieejamības problēmas dažādās valsts teritorijās, pauda klātesošie.
Komisija lēma veidot darba grupu paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidei. Plānots, ka darba grupa vērtēs, vai nepieciešams veidot atsevišķu likumu vai grozīt jau spēkā esošos normatīvos aktus. Komisija lūgs darbam deleģēt arī ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, informēja I.Bērziņa.
