DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. novembrī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Nesodāmība par noziegumiem pret žurnālistiem joprojām augsta

Vēršot uzmanību uz aizvien augsto nesodāmību par noziegumiem pret žurnālistiem, publiskots UNESCO ģenerāldirektores Odrijas Azulē ziņojums par žurnālistu drošību un nesodāmības jautājumu, atspoguļojot jaunākos datus par nogalinātajiem žurnālistiem un dalībvalstu sniegto informāciju par šo slepkavību tiesisko statusu.

Ziņojumu UNESCO galvenajā mītnē Parīzē no 23. līdz 24. novembrim 33. sesijas laikā skatīja un apstiprināja UNESCO Starptautiskā programma komunikācijas attīstībai (International Programme for the Development of Communication, IPDC), kas ir starpvaldību programma mediju attīstības veicināšanas jomā. Latviju sanāksmē pārstāvēja žurnāliste Rita Ruduša, kura līdz 2023. gada ir ievēlēta IPDC Starpvaldību padomē.

“UNESCO ģenerāldirektores ziņojumā nogalināto žurnālistu vārdi aizņem 56 lappuses, un liela daļa slepkavību nav atklātas, vainīgie palikuši nesodīti – tā ir baisa statistika. Katra pazaudētā dzīvība ir cilvēciska traģēdija un trieciens preses brīvībai, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, ka Latvija UNESCO IPDC sastāvā turpina konsekventi iestāties par žurnālistu drošību, īpaši par sievietēm žurnālistēm, kas cieš no vardarbības pieaugošā progresijā,” uzsver Rita Ruduša.

Padome ar bažām norādīja uz ar vien pieaugušajiem draudiem žurnālistiem, tostarp uzmākšanos tiešsaistē, kas īpaši tiek vērsta pret sievietēm žurnālistēm. Tāpat padome ieteica turpmākajos ziņojumos par žurnālistu drošību un nesodāmības jautājumiem iekļaut arī informāciju par nenāvējošiem uzbrukumiem.

Ziņojumā konstatēts, ka no 2020. līdz 2021. gadam pasaulē ir fiksētas 117 žurnālistu slepkavības, no kurām 2020. gadā – 62, 2021. gadā – 55, kas ir zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē un varētu tikt skaidrots ar Covid-19 pandēmiju, kuras ierobežojumu dēļ kopumā samazinājās noziegumi. Neraugoties uz to, ziņojuma sagatavošanas brīdī 2022. gadā jau bija notikušas 65 slepkavības, kas ir vairāk nekā 2021. gadā kopumā.

Lielākā daļu slepkavību – 78% – ir notikušas, kad žurnālisti ir atradušies prom no savas tiešās darba vietas vai darba uzdevumiem. Lielākā daļa tika nogalināti savās mājās vai ceļojuma laikā. Joprojām vairāk tiek nogalināti vietējie žurnālisti, kuri atspoguļo vietējos notikumus: 113 no 117 slepkavības gadījumiem upuri bija vietējie žurnālisti. Turpinās tendence, ka arvien vairāk žurnālistu tiek nogalināti ārpus konflikta zonās – 73 no 117 slepkavībām. Tāpat turpina pieaugt nogalināto sieviešu žurnālistu īpatsvars – 2021. gadā sasniedzot 11%.

2022. gadā nedaudz ir mazinājusies nesodāmība par noziegumiem pret žurnālistiem. Kopš 2006. gada, kad UNESCO sāka sistemātiski uzraudzīt žurnālistu slepkavības un to nesodāmību, līdz 2021. gada beigām ir nogalināti 1284 žurnālisti, no kuriem 185 gadījumi jeb 14% ir atrisināti, kas ir 3% pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Ziņojums angļu valodā pieejams šeit: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000383595 .

UNESCO Starptautiskā programma komunikācijas attīstībai ANO sistēmā ir vienīgais daudzpusējais forums – starpvaldību programma mediju attīstības veicināšanas jomā. Tā veidota, lai mobilizētu starptautisko sabiedrību informācijas pieejamības un mediju jautājumu veicināšanā attīstības valstīs. IPDC galvenie uzdevumi saistīti ar vārda brīvības un plurālistiskas mediju vides veidošanu un attīstību, sabiedrisko mediju attīstīšanu, cilvēku profesionālās izaugsmes sekmēšanu un starptautisko partnerību veidošanu. IPDC padome sastāv no 39 valstu pārstāvjiem. Padome tiek ievēlēta UNESCO Ģenerālās konferences laikā uz 4 gadiem, attiecīgi ģeogrāfiskajai valstu pārstāvībai. 2019. gadā UNESCO Ģenerālās konferences 40. sesijas ietvaros notika padomes locekļu pārvēlēšana, kurā Latvija atkārtoti tika ievēlēta. Kā Latvijas pārstāvis dalībai padomē līdz 2023. gadam ir žurnāliste Rita Ruduša.

Mediju brīvība un žurnālistu drošība ir Latvijas ārpolitikas prioritāte cilvēktiesību jomā. Kopā ar partnervalstīm, Latvija regulāri aktualizē mediju brīvības un žurnālistu drošības jautājumus starptautiskajās organizācijās (ANO, EDSO, Eiropas Padome), kā arī aktīvi iesaistās Mediju un Interneta brīvības  koalīciju darbā. Latvija sniedz arī praktisku ieguldījumu žurnālistu drošības situācijas  uzlabošanai – tā, piemēram, Latvijas valdība piešķīrusi būtisku finansējumu, lai nodrošinātu rehabilitējamo Baltkrievijas žurnālistu uzņemšanu, sniegtu žurnālistiem psiholoģisko atbalstu un veiktu apmācības par drošību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU