Konferences mērķis – augsta līmeņa ekspertu diskusijā novērtēt sabiedriskā medija iespējas reālajos informatīvās telpas nosacījumos Latvijā, īstenot mērķus un pildīt uzdevumus, ko paredz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (un citi ar to saistītie normatīvie akti), ņemot vērā pārvaldības, finanšu, tehnoloģiskos, personāla un citus nozīmīgākos sabiedriskā medija darbības kvalitāti ietekmējošos un raksturojošos aspektus.
Komentējot apspriežamā temata īpašo aktualitāti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis norādīja: “Sabiedrisko mediju darbība skar daudz un dažādas jomas, jo kvalitatīva žurnālistika un daudzpusīga, uzticama informācija ir izšķiroši svarīga, lai veicinātu iedzīvotāju kritisko domāšanu un stiprinātu vietējo informatīvo telpu, savukārt mediju tehnoloģiskā attīstība ir cieši saistīta ar valsts kritiskās infrastruktūras nodrošinājumu. Visi kopā šie elementi veido vienu no Latvijas nacionālās drošības stūrakmeņiem. Tādēļ ir būtiski sadarboties sabiedrisko mediju attīstībā, lai veicinātu iedzīvotāju savstarpējo uzticību, bez kuras būs grūti veidot demokrātisku labklājības valsti.”.
Savukārt VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols uzvēra: “Sabiedriskie mediji ir būtisks Latvijas informatīvās telpas veidotājs. Tehnoloģiski pēdējo trīsdesmit gadu laikā TV un radio apraides infrastruktūra ir stiprināta gan uzbūvējot vēl 12 torņus un mastus, gan izveidojot un turpinot veidot vērienīgu maģistrālo un vidējās jūdzes datu pārraides tīklu, jo sabiedriskos medijus iedzīvotāji izmanto visdažādākajās tehnoloģiskajās platformās. Latvijas Televīzija pieejama 99,7% valsts teritorijas, kas ir par 5 % plašāk nekā 2002.gadā. Arī Latvijas Radio 1.programma šobrīd pieejama 98% valsts teritorijas. Šodienas pieredze rāda, ka infrastruktūra ir tikai viens no satura pieejamības nepārtrauktības nodrošināšanas līmeņiem. Tik pat aktuāli sabiedrisko mediju dienas kārtībā ir kiberdrošības, satura pārvaldības un daudzkanālu piegādes, kā arī darbības nepārtrauktības un tehnoloģiskās attīstības jautājumi. Šis gads ir aizvadīts kara draudu ēnā, kas katram no mums licis daudz skaidrāk apzināties gan uzticamu mediju nozīmi, gan tehnoloģisko un satura piegādes platformu darbības nepārtrauktības izaicinājumus, jo sabiedriskais medijs mūsdienās ir tik pat nozīmīgs kā pirms vairāk nekā simts gadiem bija telegrāfs, pasts vai pat tilti. Apzinoties, ka, ja kaut kas nedarbojas miera laikā, tas nedarbosies arī krīzes situācija, šobrīd visām iesaistītajām pusēm vairāk kā jebkad iepriekš nepieciešama ciešāka sadarbība un vienoti, skaidri definēti mērķi, lai kopdarbā nodrošinātu nepārtrauktību visos sabiedriskā medija darbības aspektos.”.
Pēc Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka atklāšanas uzrunas konferences pirmajā daļā “Sabiedriskā medija kvalitatīva satura veidošana – iespējas un izaicinājumi” savu redzējumu prezentācijās klāstīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece mediju jautājumos Zane Vāgnere, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis un Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.
Otrajā daļā “Sabiedriskā medija satura pieejamība – iespējas un izaicinājumi” ar priekšlasījumiem uzstājās Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls.
Pirms ekspertu diskusijām AS Latvijas Valsts meži” padomes priekšsēdētājs, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas valdes loceklis Edmunds Beļskis un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” Mārketinga komunikācijas dienesta direktors Normunds Zalpēteris iezīmēja dažus aktuālākos un svarīgākos tematiskos pieturpunktus, kuriem būtu jāpievērš īpaša uzmanība analizējot un prognozējot sabiedriskā medija tālākās attīstības virzību un ar to saistītos nākotnes izaicinājumus.
Ekspertu diskusijās par sabiedriskā tālāko attīstību un nākotnes izaicinājumiem domās dalījās Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, 14.Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekle Anna Rancāne, 14. Saeimas deputāts, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis Jānis Vucāns, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece mediju jautājumos Zane Vāgnere, AS “SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Vētra, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” Mārketinga komunikācijas dienesta direktors Normunds Zalpēteris, Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības centra direktors Atis Kapenieks, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.
Konferences norisi un ekspertu diskusijas vadīja Banku augstskolas Padomes loceklis, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Andris Nātriņš, AS Latvijas Valsts meži” padomes priekšsēdētājs, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas valdes loceklis Edmunds Beļskis.
Konferences norises ieraksts interesentiem ir pieejams: https://viedtelevizija.lv/skaties/sabiedriska-medija-loma-kvalitativas-informativas-telpas-veidosana
