2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6 %

Bezdarba līmenis pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBB160c

Šī gada 2. ceturksnī bija 62,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 5,2 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Bezdarbnieku skaits
(tūkstošos)

 Skatīt OSP datubāzē: NBB160c

2022. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,3 %) bija par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,5 %). 2. ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 5,8 %, bet Lietuvā – 5,2 %.

Bezdarba līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_URGAED, 2022. gada 2. ceturkšņa dati – OSP datubāzē: NBB160c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars

2022. gada 2. ceturksnī 29,2 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 8,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 7,0 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 13,3 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, ir samazinājies par 2,5 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 0,7 tūkstošiem.

2. ceturksnī bija 20,3 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku – par 0,7 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 1,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 32,4 % – par 4,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir palielinājies par 5,6 procentpunktiem.

Bezdarbnieki pēc bezdarba ilguma

(procentos)

CSP aprēķins, summa var nesanākt 100 %, jo dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem cipariem.

15,4 % no visiem bezdarbniekiem bija jaunieši

2022. gada 2. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 15,4 % bija jaunieši (15–24 gadi). To īpatsvars gada laikā palielinājies par 2,5 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 5,2 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 14,8 %, kas ir par 1,9 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, bet par 2,8 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 0,2 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2,8 tūkstošiem.

Jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBB160c

37,1 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,9 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju – ekonomiski neaktīvi

2022. gada 2. ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,5 %) jeb 435,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,5 tūkstošiem jeb 0,6 %, bet gada laikā – par 12,1 tūkstoti jeb 2,7 %.

5,7 tūkstoši jeb 1,3 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,5 %, bet 2022. gada 1. ceturksnī – 1,2 %.

2022. gada 2. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,8 tūkstošus iedzīvotāju.

Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.