“Veselība ir viens no svarīgākajiem aspektiem gan katram cilvēkam individuāli, gan valstij kopumā,” akcentēja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, uzsverot nepieciešamību stiprināt sabiedrības veselības izglītību, kā arī izpratni par slimību profilakses pasākumiem, kas ir pamats veselīgu dzīves gadu nodrošināšanā.
Sēdes dalībniekus ar pētījumu par identificētām problēmām veselības aprūpes finansēšanā Latvijā, kā arī piedāvājumu veselības sistēmas uzlabošanai iepazīstināja pārstāvji no Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā. Deputāti pārsprieda pārstāvju ierosinājumu sasaistīt veselības budžetu ar makroekonomiskajiem rādītājiem. Tāpat pārrunātas tika iespējas līdz 2027.gadam sasniegt Eiropas Savienības vidējo rādītāju valsts ieguldījumiem veselībā – astoņus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tāpat sēdes dalībnieki pārsprieda vērtībās balstītas veselības aprūpes finansēšanas modeli.
“Ir jāstiprina primārā veselības aprūpe. Jāsāk veikt arvien vairāk skrīningu, sevišķi onkoloģijā,” sacīja A.Skride. Tāpat Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs atzīmēja jau piešķirto finansējumu medicīnas darbinieku atalgojuma pieaugumam, vienlaikus uzsverot nepieciešamību risināt medmāsu skaita trūkumu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra paredzamību kā būtisku kritēriju veselības budžeta veidošanā, kā arī stratēģisko plānošanu, ko nepieciešams stiprināt. V.Dombrovskis akcentēja, ka Ilgtspējīgas attīstības komisija organizēs diskusiju par veselības aprūpes perspektīvām nozaru politikas pamatnostādņu kontekstā.
Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars rosināja turpināt diskusijas par veselības aprūpes sistēmas stiprināšanas iespējām.
Deputāti sēdē pārrunāja arī veselības aprūpes kvalitātes atšķirības Rīgā un reģionos, “divu grozu” veselības apdrošināšanas sistēmas darbību, kā arī Latvijas konkurenci ar citu valstu darba tirgu medicīnas jomā.
