DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. maijā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Vairums Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju nedotu kukuli

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) īstenotā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 85 % iedzīvotāju un 73 % uzņēmēju nav gatavi dot kukuli valsts amatpersonai, lai tādā veidā panāktu problēmas risinājumu. Iedzīvotāju un uzņēmēju biežāk minētais apsvērums iespējamai kukuļa došanai ir lielāka drošība, ka problēma vispār tiks risināta.

Salīdzinājumā ar KNAB 2021. gada janvārī veikto sabiedriskās domas aptauju šogad mainījusies abu aptaujāto grupu attieksme pret kukuļošanu – iedzīvotāju vidū pieaugusi noraidoša attieksme, kamēr uzņēmēju vidū pieaugusi tolerance, kas, iespējams, varētu būt saistāms ar Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem uzņēmējdarbībai. Lai arī abos gados veiktajās aptaujās biežāk minētais iemesls kukuļa došanai ir lielāka drošība par problēmas risināšanu, šī gada aptaujā abās respondentu grupās novērojams procentuāls pieaugums par labu konkrētajam iemeslam.

Aptaujas dati atklāj, ka pēdējo divu gadu laikā 20 % jeb katrs piektais iedzīvotājs dažādu situāciju risināšanā izmantojis neoficiālus paņēmienus, un visbiežāk tas noticis veselības aprūpē un darba iegūšanai valsts vai pašvaldību institūcijās. Neoficiālas metodes aktīvāk izmantojuši uzņēmēji – 31 % jeb gandrīz katrs trešais uzņēmējs, un tas visbiežāk darīts, risinot būvniecības jomas jautājumus un piedaloties valsts un pašvaldību iepirkumos. Abu respondentu grupu vidū nemainīgi biežāk izmantotais neoficiālais paņēmiens ir personiskie sakari.

Iedzīvotāji kā nozīmīgus risinājumus cīņā ar korupciju aizvien min nepieciešamību nodrošināt lielāku informācijas atklātību attiecībā uz tām personām un organizācijām, kuras ietekmē lēmumu pieņemšanu, un nodrošināt stingrāku publisko iepirkumu kontroli. Tikmēr uzņēmēju vidū nemainīgs ir viedoklis, ka jāpiespriež bargi un reāli sodi pārkāpējiem un amatpersonas jāpieņem darbā atklāta konkursa kārtībā.

Līdztekus pieaugošajai noraidošajai iedzīvotāju attieksmei pret kukuļdošanu palielinājies arī to iedzīvotāju skaits, kas būtu gatavi ziņot par korupciju. Proti, vairums jeb 61 % iedzīvotāju ziņotu, no kuriem 19 % būtu gatavi to darīt, atklājot savu identitāti. Situācijās, ja tiktu pieprasīts kukulis vai amatpersona pārkāptu savas pilnvaras, 38 % aptaujāto ziņotu KNAB, un augstākā ziņošanas aktivitāte novērojama gados jaunāko iedzīvotāju vidū.

Sabiedriskās domas aptaujā piedalījās 1040 iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem un 400 uzņēmumi, kas saimniecisko darbību veic Latvijā. Aptauju KNAB uzdevumā veica tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" laika posmā no 2022. gada 7. janvāra līdz 14. februārim.

Aptauja īstenota projekta “Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā” ietvaros, kur KNAB saņem dotācijas no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas Eiropas Ekonomikas zonas grantiem. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības iesaisti, ziņojot par korupciju un citiem latentiem noziegumiem, vienlaikus sniedzot iedzīvotājiem drošu un ērtu ziņošanas kanālu, kā arī pilnveidojot KNAB kompetenci koruptīvu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU