DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. martā, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Ināra Mūrniece: Baltijas valstis un Čehija vienoti iestājas par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai

Mēs esam vienoti pārliecībā, ka Ukraina pelnījusi savu vietu Eiropā. Baltijas valstis un Čehija iestājas par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts piešķiršanu Ukrainai. To pēc Baltijas valstu parlamentu spīkeru tikšanās ar Čehijas parlamenta amatpersonām Prāgā atzīst Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

“Esam četras ļoti līdzīgi domājošas valstis un redzam, ka demokrātiskajai pasaulei Ukrainas atbalstam ir jādara vairāk. Pirmkārt, ir jāturpina piegādāt nepieciešamos ieročus, lai ukraiņi varētu sevi aizstāvēt. Ir jāpastiprina sankcijas, lai Krievijai šis karš izmaksātu pārāk dārgi. Jāturpina darbs, lai Krieviju izolētu no starptautiskās sabiedrības. Šajā ceļā, kopā ar Ukrainu cīnoties par Eiropas vērtībām, mēs nevaram atļauties pagurt un atslābināties," uzsver I.Mūrniece.

Uzturoties vizītē Prāgā, Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji tikās ar Čehijas Senāta prezidentu Milošu Vistrčilu (Miloš Vystrčil) un deputātu palātas priekšsēdētāju Markētu Pekarovu-Adamovu (Markéta Pekarová Adamová).

Baltijas valstu spīkeri un Čehijas deputātu palātas priekšsēdētāja pieņēma arī kopīgu paziņojumu saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, paužot vienotu atbalstu Ukrainas cīņai par brīvību un demokrātiju. Pievienojoties starptautiskās sabiedrības paustajam nosodījumam, paziņojumā uzsvērta ES, NATO un citu sabiedroto vienotas un koordinētas atbildes nozīme. Paziņojumā uzsvērts, ka ukraiņi aizstāv ne tikai savu valsti, bet arī demokrātiskās vērtības, uz kurām balstās pašreizējā Eiropas drošības arhitektūra un eiropeiskais dzīvesveids.

Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji kopīgi nolika ziedus pie Jana Palaha (Jan Palach) piemiņas vietas Vāclava laukumā, Prāgā. J.Palahs bija čehu students, kurš 1969.gadā pašaizdedzinājās, protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju un tā sauktā Prāgas pavasara apspiešanu.

Spīkeri apmeklēja arī radio “Brīvā Eiropa”, kur tikās ar tā prezidentu Džeimiju Flaiju (Jamie Fly), kā arī ukraiņu, krievu, baltkrievu radio dienesta pārstāvjiem un kanāla “Current Time” vadītāju.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU