Sanāksmē apspriedīs Francijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē noteiktās prioritātes vides un klimata jomā – klimatneitrāla1 ekonomika, turpinot jau iesākto darbu pie pakotnes “Fit for 55” virzības, bioloģiskās daudzveidības aktualizēšana – gatavojoties ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas 15. pušu sanāksmes otrajai sesijai, kā arī iesāktie darbi aprites ekonomikas jomā un virzībā uz nulles piesārņojumu.
VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš: “Sarunas par pakotnes “Fit for 55” tiesību aktu priekšlikumiem ir virzījušās uz priekšu atšķirīgā tempā. Ir svarīgi nenovērsties no plānotajiem mērķiem un kvalitatīvām, izvērstām diskusijām, ņemot vērā priekšlikumu savstarpējo saistību un ietekmi uz nozarēm. Savukārt, ražojot un piedāvājot pasaules tirgum ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus, ar aprites ekonomikas principiem tiks veidota nozīmīga pāreja no atkritumu uz resursu apsaimniekošanu.”
Ministrijas pārstāvji sanāksmē plāno pārrunāt arī meža un koksnes produktu lomu vides, enerģētikas un klimata politikās, kā arī augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Mežiem ir būtiska nozīme vides, dabas un klimata politikā. Meži nodrošina oglekļa dioksīda piesaisti gan kokos, gan koksnē. Tāpat fosilo kurināmo aizstāšana ar ilgtspējīgu biomasu ir būtisks ieguvums virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu. Tomēr mežu devums klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā jālīdzsvaro ar mežu kā ekosistēmas devumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Diskusijās plānots pārrunāt gan vides, gan enerģētikas ministru kompetences, skarot arī šobrīd aktuālo Eiropas enerģētikas krīzi, tā lai līdzsvarota būtu gan, saimnieciskā darbība, gan vides aizsardzība.
Latvijas delegācija arī atbalstīs Eiropas Savienības ilgtspējīgas ķīmisko vielu politikas stratēģiju kā vienu no pasākumiem virzībai uz nulles piesārņojumu jeb EK iniciatīvas īstenošanai vides piesārņojuma un piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanai. Ķīmisko vielu politikas jomā Latvija pozitīvi vērtē plānoto REACH regulas un CLP regulas pārskatīšanu, lai samazinātu tādu ķīmisko vielu izmantošanu plaša patēriņa produktu ražošanā, kas izraisa vēzi, gēnu mutācijas, ietekmē reproduktīvo vai endokrīno sistēmu vai ir noturīgas un bioakumulatīvas. Delegācijas pārstāvji plāno vērst uzmanību uz koordinācijas mehānismu efektivitātes uzlabošanu starp nozaru politikām, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.
Kā ziņots iepriekš, pakotne “Gatavi mērķrādītājam 55%" skar dažādas tautsaimniecības nozares un ietver dalītas atbildības, par to kopā ar iesaistītajām nozaru ministrijām – Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības, Finanšu un Ārlietu ministrijām notiek diskusijas nacionālā līmenī, lai veidotu vienotu stratēģisko redzējumu paaugstināto 2030. gada nacionālo klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanai.
1 Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
