Kandidātiem izvirzītās prasības ir:
- atbilstība Augstskolu likuma 14.1 panta desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktajām prasībām,
- augstākā izglītība, kas atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir iegūta augstākajā izglītības pakāpē (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību),
- nevainojama reputācija,
- ne mazāk kā 5 gadu darba pieredze organizācijas vadībā vai citā vadošā amatā,
- praktiskā darba pieredze organizācijas stratēģiskajā vai pārvaldības procesu vadībā,
- profesionālā pieredze finanšu vadībā un auditā, risku vadībā un iekšējās kontroles sistēmā, kā arī starptautiskajā sadarbībā,
- vadības pieredze sadarbības tīklu veidošanā, tostarp augstākās izglītības un darba tirgus sadarbībā, komandas un iesaistīto pušu vadībā, kā arī pārmaiņu vadības pieredze,
- izpratne par augstākās izglītības un zinātnes attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē,
- izpratne, kas nepieciešama augstskolas stratēģiskajai vadībai,
- prezentācijas prasmes (pielietojot digitālās tehnoloģijas),
- komunikācijas un argumentācijas prasmes,
- angļu valodas zināšanas (vismaz B2 līmenī) augstskolas padomes locekļa uzdevumu profesionālai izpildei nepieciešamā apjomā.
Informācija par iesniedzamajiem dokumentiem un pieteikšanās kārtību pieejama KM tīmekļvietnes sadaļā “Vakances”
LMA padomes locekļu atalgojums noteikts 1 130 eiro apmērā mēnesī pirms nodokļu nomaksas, LKA padomes locekļu attiecīgi – 1 152 eiro, savukārt JVLMA – 1 234 eiro. Padomju locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar katras kultūras augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni, padomes locekļa mēneša atalgojums tiek pielīdzināts iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam atbilstoši Augstskolu likuma 14.¹ panta sešpadsmitās daļas noteiktajam.
Pretendentu vērtēšana noritēs 3 kārtās: pirmajā kārtā notiks iesniegto dokumentu atbilstības un pieteikuma vēstulē sniegtās informācijas saturiskā izvērtēšana, otrajā kārtā iekļuvušie kandidāti tiks aicināti uz interviju, kuras laikā atlases komisija padziļināti novērtēs kandidāta atbilstību darbam tajā kultūras augstskolas padomē, uz kuras padomi pretendents kandidē, kā arī iesniegt prezentāciju ar redzējumu par augstākās izglītības un zinātnes attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, kā arī par konkrētās augstskolas darbības prioritātēm, noslēdzošajā – trešajā - kārtā tiks vērtētas iekļuvušo kandidātu kompetences noteiktajās darba pieredzes jomās. Atlases noslēgumā visaugstāko vērtējumu guvušais kandidāts tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Iesniegtos pieteikumus vērtēs īpaši izveidota atlases komisija, kuras priekšsēdētājs būs KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos U.Zariņš, komisijas priekšsēdētāja vietniece – KM Nozaru politikas nodaļas vadītāja I.Treija. Citi komisijas locekļi ar balss tiesībām – Izglītības un zinātnes ministrijas Augtākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā, KM Personāla nodaļas vadītāja A.Zute, KM Kultūrpolitikas departamenta eksperte L.Rūsiņa, Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģēts pārstāvis T.Jundzis, biedrības “Latvijas Radošo savienību padome” deleģētie pārstāvji – D.Bluķe, H.Matulis un I.Brūvere, kā arī biedrības “Laiks kultūrai” deleģētā pārstāve – M.Lāce un Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Rīgas plānošanas reģiona administrācijas kopīgi deleģētā pārstāve R.Logina. Komisijā bez balsstiesībām darbosies neatkarīgie novērotāji un eksperti – LKA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve A.P.Veidemane, LMA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve I.Viese-Vigula, JVLMA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve A.Skopane, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” deleģētā pārstāve A.Birule, Nacionālās kultūras padomes deleģētā pārstāve D.Jurka.
Līdz šim Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm ES, kur augstskolu iekšējā pārvaldībā nebija paredzēta augstskolas padomes institūcija. Lai Latvijā veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības sistēmu, kas balstīta zinātnē un pētniecībā, orientēta uz izcilību, ir starptautiski konkurētspējīga un stimulē valsts ekonomisko attīstību, š.g. vasarā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka jauna augstskolu pārvaldības modeļa ieviešanu.
Augstākās izglītības likums paredz valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai.
Augstskolas padomes sastāvu veido gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notiks saskaņā ar MK apstiprinātiem noteikumiem, kas garantēs procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē būs arī viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem.
