Sirseņu iekārotas ligzdas tik mazos putnu būrīšos var novērot ārkārtīgi reti. Visticamāk, irši sākuši tos apdzīvot tāpēc, ka apkārtnē nav bijuši pieejami atbilstoša lieluma dobumi un sirseņu māte dobuma vietā bijusi spiesta izvēlēties ļoti mazu būrīti. Vasaras gaitā, sirseņu saimei augot, nācies turpināt ligzdas būvniecību ārpus būrīša.
“Pārziemo tikai apaugļota iršu mātīte, kas pavasarī sāk meklēt vietu pūznim. Kad piemērots dobums ir atrasts, māte sāk veidot ligzdu, dēt olas un audzināt jaunos sirseņus. Jaunie sirseņi iesaistās pūžņa būvē un pūznis vasaras gaitā aug aizvien lielāks. Tas, cik liela ligzda izveidosies, ir atkarīgs no barības pieejamības un laika apstākļiem. Ja barības ir daudz, un nav ekstrēmu laika apstākļu kā ilgstošas lietavas, aukstums, pūznis var izaugt 0,5 m vai pat lielākā diametrā. Tomēr lielākoties tas ir mazāks, un diezgan labi ietilpst strazdu būrīšos. Pirmo reizi novēroju, ka irši izveidojuši ligzdu tik mazā būrītī,” skaidro LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš.
Sākoties pirmajām rudens salnām, kad aukstuma dēļ sirseņi kļūst mazkustīgi, to ligzdas sāk apmeklēt putni – zīlītes, dzeņi , iespējams, arī citas sugas, un apēd gan pieaugušos sirseņus, gan vēl neizaugušos kāpurus.
Lai arī irši šķiet lieli un biedējoši, un to dzēliens – sāpīgs, tomēr sirseņi ir miermīlīgāki nekā citas, mazākās lapseņu sugas. Sirseņi savus kāpurus baro ar dzīvnieku izcelsmes barību – citiem kukaiņiem. Ir aplēsts, ka viena sirseņu saime uzturā patērē tikpat daudz kukaiņu, cik astoņas zīlīšu saimes.
