DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. septembrī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Jauns likumprojekts stiprinās trauksmes cēlēju aizsardzību atbilstoši ES vienotajiem standartiem

21. septembrī Ministru kabinetā apstiprināts jauns likumprojekts “Trauksmes celšanas likums”, kas izstrādāts, lai Latvija pievienotos Eiropas Savienības vienotajiem kritērijiem trauksmes celšanas kanālu izveidei un standartiem, aizsardzības garantijām trauksmes cēlējiem.

“Jaunais Trauksmes celšanas likums izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvu par to personu aizsardzību, kas ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Kopumā likumprojekts saglabā līdzšinējo pieeju, proti, trauksmes celšanas mehānisms, kas Latvijā ieviests 2019. gada 1. maijā līdz ar spēkā esošo likumu, būtiski nemainās, bet tiek pilnveidots. Direktīvas prasības, kas iestrādātas likumprojektā, attiecas uz plašu organizāciju un institūciju loku privātajā un publiskajā sektorā, kurām ir pienākums izveidot kanālus un procedūras trauksmes celšanai iekšēji darba vietā vai ārēji - kā kompetentajai valsts institūcijai. Tādēļ mēs aicinām savlaicīgi ar šīm prasībām iepazīties. Virkne jauninājumu nav sveši kompetentajām institūcijām, kas strādā ar trauksmes cēlējiem, ne arī tiem, kuri jau ir izveidojuši iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un konsultē potenciālos trauksmes cēlējus, - tie ieteikumu formā ir definēti vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un iekšējās ziņošanas sistēmas izveidei,” jaunā regulējuma būtību skaidro viena no likuma autorēm – Trauksmes cēlēju kontaktpunkta Valsts kancelejā eksperte Inese Kušķe.

Pārņemot direktīvu, jaunajā likumā tiek precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Pie īpaši izceltajām jomām, piemēram, pievienota nelikumība rīcība ar Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem, pārkāpumi transporta drošībā, dzīvnieku labturības jomā, kā arī rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas, un citi. Vienlaikus paliek spēkā arī regulējums, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs – trauksmes cēlējs ir tiesīgs ziņot par pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, jebkurā jomā.

Jaunais Trauksmes celšanas likums arī paredz vairāk priekšnosacījumu, kad trauksmi var celt publiski. Piemēram, ja personai ir pamats uzskatīt, ka, vēršoties kompetentajā institūcijā, tiks radītas nelabvēlīgas sekas, pārkāpums tiks slēpts vai netiks novērsts vai nav sniegta atgriezeniskā saite par izskatīšanas gaitu likumā noteiktajā termiņā.

Jaunajā likumā ir piedāvātas arī vairākas izmaiņas attiecībā uz privāto sektoru. Ziņojumu izskatīšanas pamatprasības un atbildīgo personu noteikšana, kas ieteikumu formā atrodamas vadlīnijās, ir nostiprinātas kā prasības likumā. Finanšu sektorā neatkarīgi no darbinieku skaita un arī noteiktos gadījumos transporta drošības un vides aizsardzības jomā strādājošiem mazajiem uzņēmumiem būs jāveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Vienlaikus privātajā sektorā iekšējo trauksmes celšanas sistēmu varēs nodot īstenošanai trešajām personām, protams, ievērojot visas likuma prasības.

Gan publiskā sektora iestādes, gan vidējie uzņēmumi (50 līdz 249 nodarbināto) varēs apvienoties un veidot vienotas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas. Kā veiksmīgs piemērs minama Rīgas pašvaldības jaunā - centralizētā trauksmes celšanas kārtība.

Jāatceras, ka Trauksmes celšanas likuma mērķis ir aizsargāt trauksmes cēlēju, kurš ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, kas novēroti, pildot darba pienākumus, un, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm. Tāpēc, lai garantētu trauksmes cēlēja aizsardzību, likumprojektā tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums, piemēram, ar atļauju anulēšanu, goda un cieņas aizskaršanu. Vienlaikus, paliek spēkā arī regulējums, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs.

Tāpat likumprojekts paredz, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītajām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs. Tiek paredzēta arī administratīvā atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu.

“Trauksmes celšanai jābūt ne tikai drošai, bet arī ērtai un mūsdienīgai. Tāpēc vienlaikus ar jauno likumu esam apņēmušies pilnveidot trauksmes celšanas iespējas tiešsaistē. Tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv tiks izveidots autentifikācijas modulis un trauksmes cēlējiem nebūs prasība papildus parakstīt ziņojumu, kā tas ir šobrīd. Arī likumā būs nostiprinātas atvieglotās prasības trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanai elektroniski, proti, savu identitāti apliecinot nevis ar parakstu, bet izmantojot autentifikācijas procesu. Elektroniski iesniegt ziņojumus varēs divos kanālos – valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv (pakalpojums “Iesniegums iestādei”) vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv. Tādējādi veicinām valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē un atvieglojam iespējas iedzīvotājiem ziņojumus iesniegt attālināti,” par vēl veicamajiem uzdevumiem stāsta I. Kušķe.

Likumprojektam “Trauksmes celšanas likums” jāstājas spēkā līdz šī gada 17. decembrim, kā to paredz direktīva. Tas vēl jāizskata Saeimā. Līdz ar likuma stāšanos spēkā, Valsts kanceleja aktualizēs labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei, vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai kompetentajās institūcijās un trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU