DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. septembrī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valdība un FICIL vienojas par mērķiem un prioritātēm investīciju vides uzlabošanai Latvijā

Piektdien, 17. septembrī, Latvijas Ministru kabineta un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes laikā investori un valdības pārstāvji vienojās par prioritārajām jomām valstī, kam jāpievērš uzmanība, lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā. Investori uzsvēra, ka īpaši gaida skaidru rīcības plānu cilvēkkapitāla pārvaldības, zaļā kursa prioritāšu noteikšanā, digitalizācijas veicināšanā un tiesiskuma stiprināšanā.

“Paldies Ārvalstu investoru padomei par sadarbību, dialogu un aktīvo iesaisti uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Latvijā! Lai veicinātu straujāku ražošanas jomas attīstību un eksporta kāpumu, valdība ir lēmusi par viedās reindustrializācijas politikas īstenošanu. Tas panākams ar lielākām investīcijām tautsaimniecībā, kas arī nozīmē vairāk labāk apmaksātas darba vietas, lielākus ienākumus valsts budžetā, labāku veselības aprūpi, izglītību un iekšējo drošību. Kopā strādāsim, lai rastu sekmīgus risinājumus ēnu ekonomikas, zaļā kursa, cilvēkresursu un digitalizācijas jomās – tās šobrīd ir izkristalizējušās kā būtiskākās sfēras darbā pie investīciju vides uzlabošanas,” uzsver Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Vēlamies uzsvērt, ka tieši šobrīd – mirkli pirms Latvija saņem Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu, kā arī valsts ekonomikai atkopjoties no pandēmijas radītajām sekām – valdības pieņemtie stratēģiskie lēmumi ietekmēs valsts attīstību turpmākajā desmitgadē. Ja vēlamies nostiprināt Latvijas pozīcijas reģionālajā mērogā, tad šobrīd ir īpaši jādomā par pārdomātu darbaspēka pārkvalifikāciju un skaidru rīcības plānu no valsts puses, kā tiks sasniegti ES uzstādītie klimatneitralitātes mērķi. Valsts pārvaldes darba uzlabošanai iesakām pilnveidot valstī iegūto datu kvalitāti un analīzi, kas ļautu arī pieņemt stratēģiski pareizākus lēmumus,” norāda Māris Gruzniņš, FICIL valdes priekšsēdētājs/Schwenk Latvija valdes loceklis.

Valdība un FICIL sanāksmes laikā vienojās, ka Latvijas turpmāko ekonomisko izaugsmi noteiks darbaspēka kvalitāte, tāpēc izšķiroša nozīme būs pārdomātai darbinieku pārkvalifikācijai un nākotnes darba tirgū  nepieciešamo prasmju apgūšanai. Lai to panāktu, nepieciešams stiprināt cilvēkkapitāla pārvaldību, centralizējot to vienas iestādes rokās, kas būtu atbildīga par darbaspēka attīstības plānošanu un īstenošanu.  Tika panākta vienošanās, ka nepieciešams arī motivēt darba devējus ieguldīt darbinieku izglītībā, pilnveidojot šobrīd spēkā esošo darba tirgus regulējumu.

Sanāksmes laikā tika apspriestas arī valsts zaļā kursā prioritātes, vienojoties, ka ir nepieciešams skaidrs un detalizēts darba plāns, kā tiks sasniegti Eiropas Savienības uzstādītie klimatneitralitātes mērķi Latvijai. Tas mazinātu šobrīd valdošo neskaidrību par Latvijas prioritātēm zaļā kursa jomā un ir būtiski nepieciešams investoriem, lai plānotu savu darbību Latvijā nākotnē.

FICIL un valdības pārstāvji vienojās, ka arī valsts digitālā transformācija joprojām ir viens no valsts prioritārajiem attīstības mērķiem. Šajā jomā būtiski ir stiprināt valsts kapacitāti IT speciālistu sagatavošanā, kas joprojām būtiski trūkst visās uzņēmējdarbības nozarēs, kā arī kopumā uzlabot Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes. Tāpat ir svarīgi rast veidus, kā atbalstīt tos uzņēmumus, kas caur digitalizāciju vēlas uzlabot savu darbību, bet kuriem trūkst nepieciešamās kompetences, lai patstāvīgi apzinātos savas digitalizācijas iespējas.

Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka jāturpina iesāktais darbs ēnu ekonomikas apkarošanā un tiesiskuma stiprināšanā, lai nodrošinātu uzticamu, stabilu un investoriem pievilcīgu investīciju vidi. Šajā jomā prioritātes joprojām ir tiesībsargājošo institūciju profesionalitātes un kapacitātes stiprināšana, veicinot to specializēšanos sarežģītu ekonomisko lietu izskatīšanā, apsūdzību sagatavošanā un lietu izskatīšanā tiesās, kā arī jāstiprina tiesībsargājošo institūciju savstarpējā sadarbība. Investoru uzticēšanos var panākt ar prognozējamu nodokļu sistēmu, tāpēc nodokļu reforma ir jāplāno savlaicīgi un to adminstrēšanā jāturpina sadarbība ar sociālajiem partneriem.

FICIL ir iesniedzis Ministru kabinetam arī 11 pozīciju dokumentus ar ierosinājumiem makroekonomikā; zaļās ekonomikas attīstībā; digitalizācijā; darbaspēka jautājumos; augstākajā izglītībā un pārkvalifikācijā; investīciju vides aizsardzībā un tiesu efektivitātē; ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanā; nodokļu politikā un administrēšanā; intelektuālā īpašuma aizsardzībā; pārtikas un dzērienu nozarē; transporta un infrastruktūras jautājumos.

Latvijas valdības un FICIL 25. augsta līmeņa tikšanos vadīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un FICIL valdes priekšsēdētājs Māris Gruzniņš.

Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999. gada, to mērķis ir nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā. Latvijas valdības un FICIL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augsta līmeņa ierēdņi un FICIL biedru uzņēmumu vadītāji. Latvijas Republikas Ministru kabineta un FICIL nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks 2022. gada rudenī.

Par Ārvalstu investoru padomi

FICIL ir nevalstiska organizācija, kas apvieno lielākos ārvalstu uzņēmumus no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības palātas, Francijas ārējās tirdzniecības konsultantus un Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). FICIL misija ir uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi un konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, lai sniegtu rekomendācijas valdībai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU