Pandēmija ir akcentējusi, ka ilgtspējīgas un pārticīgas nākotnes veidošanā centrāla nozīme ir ciparu tehnoloģijām. Konkrētāk, krīze parādīja šķirtni starp digitāli adaptētiem uzņēmumiem un tiem, kas digitālus risinājumus vēl nav ieviesuši, kā arī izgaismoja plaisu starp labu savienojumu pilsētās pretstatā laukiem un attāliem apgabaliem. Digitalizācija daudz jaunu iespēju paver Eiropas tirgū, kur 2020. gadā bija vairāk nekā 500 000 neaizpildītu kiberdrošības un datu ekspertu vakanču. Saskaņā ar Eiropas vērtībām “Digitālās desmitgades ceļam” būtu jāstiprina Eiropas Savienības digitālā līderība un jāveicina uz cilvēku orientēta un ilgtspējīga digitalizācijas politika, kas paplašina pilsoņu un uzņēmumu iespējas.
Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere:
Eiropai ir iecere par digitālu nākotni, kur tehnoloģija paplašina cilvēku iespējas. Šodien ierosinām konkrētu digitālās pārveides panākšanas plānu tādas nākotnes vārdā, kur inovācija kalpo uzņēmumiem un sabiedrībai. Vēlamies izveidot tādu pārvaldības satvaru, kura pamatā būs ikgadējs sadarbības mehānisms, ar kuru sasniegt digitālo prasmju, digitālās infrastruktūras un uzņēmumu un publisko pakalpojumu digitalizācijas mērķrādītājus.
Par iekšējo tirgu atbildīgais Komisijas loceklis Tjerī Bretons sacīja:
Eiropa ir apņēmusies būt par globālās tehnoloģiskās sacensības līderi. Svarīgs solis bija 2030. gada mērķvērtību noteikšana, taču tagad tās jāizpilda. Jānodrošina, lai Eiropa nākamajos gados nebūtu izteikti atkarīgā stāvoklī. Pretējā gadījumā joprojām būsim pārāk jutīgi pret globālām augšupejas un lejupslīdes svārstībām un neizmantosim ekonomiskās augsmes un darba vietu radīšanas iespējas. Es ticu Eiropai, kas nākotnes tirgos būs līdere, nevis tikai pasūtījumu izpildītāja.
“Digitālās desmitgades ceļš”
Tālāk attīstot 2030. gada “Digitālo kompasu”, kurā Komisija izklāstīja ieceri par Eiropas ekonomikas un sabiedrības sekmīgu digitālo pārveidi līdz desmitgades beigām, Komisija nu iepazīstina ar stabilu pārvaldes satvaru, proti, “Digitālās desmitgades ceļu” uz digitalizācijas mērķvērtību izpildi.
Digitalizācijas panākumi dalībvalstīs pēdējos gados bijuši ļoti nevienmērīgi. Šī tendence liecina, ka tajās valstis, kurās dinamika lēna bija pirms pieciem gadiem, tāda pati tā ir arī tagad. Jaunais “Digitālās desmitgades ceļš” paredz strukturētu sadarbību, kurā kolektīvi virzīties uz saskaņoto mērķu panākšanu, turklāt ņemot vērā, ka sākumstāvoklis dalībvalstīs atšķiras.
Konkrētāk, Komisijas priekšlikums paredz iesaistīties ikgadēju ar dalībvalstīm īstenotas sadarbības ciklu mehānismā, kuru veidos:
- strukturēta, pārredzama un kopīga monitoringa sistēma, kuras pamatā ir digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) un kura paredzēta, lai mērītu panākumus ikviena 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanā, ieskaitot galvenos veikuma rādītājus (KPI);
- ikgadējs “Ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē”, kurā Komisija izvērtēs panākto un ieteiks darbības;
- katrai dalībvalstij — vairākgadu digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži, kuros valstis izklāstīs pieņemtās vai plānotās rīcībpolitikas un pasākumus 2030. gada mērķrādītāju atbalstam;
- strukturēts ikgadējs satvars, kurā apspriest, kur virzība nav pietiekama, kā arī izvirzīt ieteikumus un pieņemt Komisijas un dalībvalstu kopīgas saistības tādas nepietiekamības pārvarēšanai;
- daudzvalstu projektu īstenošanas mehānisms.
Panākumu pārlūkošana un “Ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē”
Lai nodrošinātu, ka Eiropa uz Digitālās desmitgades mērķrādītāju sasniegšanu virzīsies strauji, piedāvātais pārvaldības satvars paredz virzības monitoringa sistēmu, kuras pamatā ir digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DES). Komisija kopā ar dalībvalstīm attiecībā uz katru mērķrādītāju vispirms izstrādās plānotas ES trajektorijas, kuru izpildei dalībvalstis savukārt piedāvās nacionālus stratēģiskus ceļvežus. “Ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē” Komisija katru gadu iesniegs Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei, tādējādi:
- iepazīstinot ar izmērīto digitalizācijas sniegumu pret plānotajām trajektorijām;
- dalībvalstīm sniegs īpaši izstrādātus ieteikumus 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu, ņemot vērā apstākļus konkrētajā valstī.
Līdz 2026. gadam Komisija šos mērķrādītājus pārskatīs, lai inventarizētu tehnoloģiskas un ekonomiskas pārmaiņas, kā arī norises sabiedrībā.
Daudzvalstu projekti
Daudzvalstu projekti ir vērienīgi projekti, kam paredzēts sekmēt Eiropas digitālās pārveides mērķvērtību izpildi līdz 2030. gadam, — tādi, kurus nespētu izstrādāt dalībvalstis katra atsevišķi. Šie projekti dalībvalstīm dos iespēju sanākt kopā un apvienot resursus digitālo spēju veidošanai jomās, kam ir fundamentāla nozīme Eiropas digitālās suverenitātes stiprināšanā un Eiropas ekonomiskās atlabšanas uzturēšanā.
Komisija ir apzinājusi sākotnēju sarakstu ar daudzvalstu projektiem, kurā ir vairākas investīciju jomas: datu infrastruktūra, mazstrāvas procesori, 5G sakari, augstas veiktspējas datošana, droši kvantālie sakari, civildienesti, blokķēdes, digitālās inovācijas centri un ieguldījumi cilvēku digitālajās prasmēs.
Mērķrādītāju daudzveidība paātrinās digitalizācijas procesu un, tirgū iesaistot vairāk speciālistu darbam digitālā laukā vai dažādās nozarēs stimulējot Eiropas digitālo tehnoloģiju attīstību, palīdzēs vairot izturētspēju un tehnoloģisko suverenitāti.
Ikgadējais “Ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē” sniegs informāciju, kas nepieciešama, lai ņemtu vērā norises un konstatētos trūkumus Eiropas digitālajā pārveidē, un atjauninās daudzvalstu projektu sarakstu.
Daudzvalstu projektos būtu jāsaplūdina investīcijas no ES finansējuma resursiem, arī no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī no dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šajos projektos ar ieguldījumiem var piedalīties arī citas publiskas un privātas struktūras.
Komisija, darbojoties kā daudzvalstu projektu paātrinātāja, palīdzēs dalībvalstīm šajos projektos apzināt savas intereses, dos norādes par īstenošanas mehānismiem un palīdzēs īstenošanā, lai nodrošinātu plašu dalību un sekmīgus rezultātus.
Šī programma paredz jaunu juridisko struktūru, proti, Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC), kurā daudzvalstu projektus būs iespējams izveidot un īstenot ātri un elastīgi.
Konteksts
2021. gada martā iesniegtajā 2030. gada “Digitālajā kompasā”, uz kura balstās šodienas priekšlikums, ir iezīmēts Eiropas ceļš digitalizētai ekonomikai un sabiedrībai un ierosināts konkrētu digitālo mērķrādītāju kopums attiecībā uz prasmēm, infrastruktūru, uzņēmumiem un publiskajiem pakalpojumiem.
Ierosināto “Digitālās desmitgades ceļu” atbalsta tādi rezultāti, kas gūti vairākās apspriešanās, kurās pilsoņi, uzņēmumi, civildienesti, dalībvalstis, nozaru pārstāvji un organizācijas apmainījās viedokļiem par to, kas būtu vajadzīgs sekmīgai Eiropas digitālajai pārveidei. Turklāt paredzēts, ka šā ceļa īstenošanu, arī apsekošanas iniciatīvu izstrādi, atbalstīs Digitālajam kompasam veltīta tiešsaistes foruma diskusijas.
Vienlaikus Komisija cenšas pabeigt priekšlikumu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajai deklarācijai par digitālajiem principiem, kura palīdzētu nodrošināt, ka digitālā telpa atspoguļo Eiropas vērtības un tiesības. Tas nodrošinās, ka ikviens var izmantot tādas digitālās izdevības kā vispārēju piekļuvi internetam, algoritmus, kas ciena cilvēkus, un drošu un uzticamu tiešsaistes vidi. Digitālo principu īstenošana tiks izvērtēta ikgadējā “Ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē”.
