DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. augustā, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Par Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi atkārtoti ievēlē Gintu Kaminski

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31.kongresā piektdien, 20.augustā, par organizācijas priekšsēdi uz turpmākajiem četriem gadiem ievēlēts tās līdzšinējais vadītājs Gints Kaminskis, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu. Kongresā arī apstiprināti grozījumi LPS statūtos, kas noteiks turpmākos organizācijas darbības stratēģiskos virzienus.

Vēlēšanās no 90 balsīm par Ginta Kaminska kandidatūru bija 86, bet pret - 4 balsis.

Kongresā apstiprināti arī priekšsēža vietnieki - šos pienākumus pildīs Jelgavas valstspilsētas mērs Andris Rāviņš un  Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Savukārt valdē apstiprināti:

  1. Gints Kaminskis, LPS priekšsēdis, LPS Finanšu komitejas vadītājs,
  2. Andris Rāviņš, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs, LPS priekšsēža vietnieks no valstspilsētām,
  3. Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, LPS priekšsēža vietnieks no novadiem,
  4. Gunārs Ansiņš, Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs,
  5. Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja,
  6. Aivars Okmanis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs,
  7. Sergejs Maksimovs, Balvu novada domes priekšsēdētājs,
  8. Mārtiņš Staķis, Rīgas domes priekšsēdētājs,
  9. Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs, Pierīgas novadu, kas veido Rīgas metropoles areālu, pašvaldību pārstāvis,
  10. Andris Vaivods, Līvānu  novada domes priekšsēdētājs, pašvaldību,  kurām ir noteikts  reģionālās attīstības centru statuss,
  11. Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības priekšsēdētājs,
  12. Guntis Gladkins, Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks, Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis,
  13. Māris Zusts, Saldus novada domes priekšsēdētājs, Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs.

Pagaidām valdē nav iecelti trīs plānošanas reģionu – Zemgales, Latgales un Rīgas attīstības padomes pārstāvji,   jo šie kandidāti no attīstības padomēm vēl nav izvirzīti.

Saskaņā ar grozījumiem Statūtos valdes locekļi iecelti, ievērojot pārstāvniecību no novadu, valstspilsētu un plānošanas reģionu attīstības padomju pārstāvjiem

Gints Kaminskis LPS priekšsēža amatā ir kopš 2017.gada augusta, bet LPS darbojas jau krietni senāk. Paralēli Auces novada mēra amata pienākumu pildīšanai (2001.-2013.gads), G. Kaminskis vadīja LPS Novadu apvienību, kā arī laikā no 2013.gada līdz ievēlēšanai LPS priekšsēža amatā bija LPS priekšsēža vietnieks.  G. Kaminskis 1990.gadā Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā ieguvis kordiriģenta, kora priekšmetu pasniedzēja izglītību, savukārt 2003.gadā Latvijas Universitātē ieguvis jurista izglītību.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: "Mēs piedzīvojam globālus un lokālus izaicinājumus. Taču mēs esam piemērojušies, mācījušies un veiksmīgi strādājuši šajā pārmaiņu laikā. Esmu pārliecināts, ka apvienojot mūsu visu pieredzes, tikai kopā mēs veidosim stipras pašvaldības, stipru Latviju," uzsvēra G.Kaminskis.

Šis bija pirmais LPS kongress pēc jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām un 1.jūlijā spēkā stājušās Administratīvi teritoriālās reformas, kā rezultātā Latvijā ir izmainījies gan pašvaldību skaits (no 119 uz 43), gan arī to robežas. Līdz ar to bija nepieciešams apstiprināt grozījumus LPS statūtos, kas noteiks gan turpmāko darba organizāciju, gan arī darbības stratēģiskos virzienus.

Par LPS darbības stratēģisko mērķi ir noteikts panākt Latvijas iedzīvotāju vietējo un reģionālo interešu pilnīgāku pārstāvību, nostiprinot pašvaldību demokrātiju un pašvaldību institūciju veiktspēju, kā arī veicinot iedzīvotāju līdzdalību publiskajā pārvaldē. Savukārt stratēģiskie uzdevumi paredz nostiprināt pašvaldību autonomiju un patstāvību, stiprināt un attīstīt tās. LPS mērķis ir kļūt par ietekmīgu un pamanāmu viedokļa līderi, stiprināt organizācijas un pašvaldību kapacitāti un kompetenci, kā arī īstenot uz uzticēšanos vērstu sadarbību ar partneriem.

Uzlabojot LPS organizatorisko darbību, Statūtos apstiprināti grozījumi, kas paredz, ka turpmāk LPS biedru kongress tiks rīkots ne retāk kā reizi četros gados, bet Domes sēdes - ne retāk kā reizi divos gados līdzšinējo četru reižu vietā. Tāpat akceptēts priekšlikums mainīt LPS priekšsēža pilnvaru termiņu - turpmāk tas būs  no ievēlēšanas brīža līdz LPS biedru kongresam, kas tiek organizēts pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU