Abas puses pauda gandarījumu par lieliskajām starpvalstu attiecībām šajā īpašajā gadā, kad tiek atzīmēti simt gadi kopš Zviedrija atzina Latviju de iure un 30 gadi kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas.
“Zviedrija, kā lielākais investors Latvijā un valsts ar vislielāko tirdzniecības apjomu Latvijai, ir būtisks ekonomiskās sadarbības partneris arī turpmāk,” uzsvēra Valsts prezidents. Tāpat E. Levits akcentēja, ka politiskā, ekonomiskā, kultūras u. c. sadarbība svarīga arī lielākā - Baltijas un Ziemeļvalstu, kā arī Eiropas Savienības - mērogā.
Abas puses pārrunāja dzelzceļa projekta “Rail Baltica” attīstību. Latvijas Valsts prezidents aicināja Zviedrijas uzņēmumus investēt “Rail Baltica” infrastruktūrā, un Zviedrijas premjerministrs apliecināja savas valsts uzņēmēju interesi par šo projektu. Runājot par citiem Eiropas infrastruktūras projektiem, tika pārrunātas Trīs jūru iniciatīvas sniegtās iespējas.
E. Levits un S. Levēns arī uzsvēra Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības nozīmi zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju jomās, lai veicinātu reģiona un visas Eiropas Savienības attīstību un konkurētspēju. Tika izteikts gandarījums par oficiālās vizītes laikā noslēgtajiem sadarbības memorandiem starp Latvijas Universitāti, Upsalas Universitāti un Karolinskas Institūtu.
Tika apspriestas Eiropas Savienības Austrumu partnerības aktualitātes, atbalstot Gruzijas, Ukrainas, Moldovas eirointegrācijas gaitu. Pārrunājot situāciju Baltkrievijā, E. Levits un S. Levēns izteica Latvijas un Zviedrijas atbalstu tālākām stingrām Eiropas Savienības sankcijām pret Baltkrieviju, izsakot atbalstu baltkrievu tautas demokrātiskajiem centieniem.
Tika pārrunāta NATO attiecību veicināšana ar Zviedriju NATO partnerības politikas ietvaros, uzsverot kopīgās intereses reģiona drošības garantēšanā.
Abas puses kā būtiskas izcēla transatlantiskās attiecības, kas NATO partnerībā vieno valstis demokrātijas un drošības vērtību aizstāvēšanai.
