Robots vēl ir tapšanas stadijā, un primāri to izstrādā CERN drošības vajadzībām tunelī, kur darbojas viens no lielākajiem CERN infrastruktūras elementiem – Lielais hadronu paātrinātājs. To izmanto eksperimentiem, lai novērotu jaunus fizikas fenomenus, un tieši ar šo paātrinātāju tika pierādīta Higsa bozona eksistence.
Paātrinātājs atrodas 27 kilometrus garā tunelī, kas ir aptuveni 100 metrus zem zemes. Ja tunelī izceltos ugunsgrēks, CERN ugunsdzēsēju vienība notikuma vietā varētu ierasties tikai aptuveni pusstundas laikā, tāpēc ir nepieciešams robots, kas tunelī atrodas pastāvīgi un spēj reaģēt daudz ātrāk, rūpējoties par cilvēku drošību.
«Nelaimes gadījumā robotu aktivizētu un kontrolētu no virszemes, iegūstot informāciju, kas noticis, saprotot, vai ir cietušie, un nodrošinot ar viņiem komunikāciju, kā arī robots varētu nodzēst liesmas vai lokalizēt uguns izplatīšanos,» stāsta A. Ivanovs.
Pašreizējā izstrādes stadijā robots spēj atpazīt cilvēku, noteikt, vai viņam darbojas sirds un plaušas. Taču vēl gan jāpiestrādā pie navigācijas, jo robota operatoram tumšā un dūmu pilnā vietā ir grūti vadīt robotu, tāpēc nepieciešams izveidot programmatūru, lai robots pats spētu orientēties, kur viņam jādodas.
Robots vispirms noderēs CERN vajadzībām, tomēr ir iespējams, ka nākotnē šādus robotus varētu izmantot arī ārpus CERN, lai katastrofu gadījumos grūti sasniedzamās vietās parūpētos par cilvēku drošību.
A. Ivanovs ir ieguvis bakalaura grādu RTU un maģistra grādu – Āhenes Tehniskajā universitātē. Viņš ir viens no pirmajiem Latvijas zinātniekiem, kurš ir strādājis CERN, pavadot tur vairāk nekā trīs gadus.
«Man kā inženierim darbs CERN nozīmē iespēju strādāt pie unikālas problēmas risināšanas. Ja CERN būs jauni man saistoši projekti, labprāt tur atgrieztos un iegūtu vēl kādu daļu no nenovērtējamās pieredzes,» saka A. Ivanovs.
