DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. decembrī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Noskaidroti Autortiesību bezgalības balvas 2020 laureāti

Kopš 1999.gada AKKA/LAA apkopo ziņas par iepriekšējā gadā visdaudzveidīgāk izmantotajiem darbiem, par ko autoriem iekasēta atlīdzība. Tagad to ļauj darīt vienotās informācijas sistēma AVIS, nav ne žūrijas, ne citu lēmēju.

Autortiesību bezgalības balva (ABB) kalpo kā atgādinājums par ceļiem, kādos pasaulē laists darbs spēj aiziet, pat ja sākotnēji autors tādus nav pat iedomājies. Dzejolis iekrīt dziesmā, kas tāpat kā glezna vai fotogrāfija var iekļūt filmā vai videoklipā, stāsts var pārtapt lugā, scenārijā vai rokoperā, glezna vai tās fragments piepeši kļūst vajadzīgs muzejam vai reklāmistiem, darbs var ieslīgt aizmirstībā uz gadu gadiem un tad atkal atdzimt iepriekš neparedzētā veidolā.

Biedrība AKKA/LAA ir starpnieks – no vienas puses, ir autori, kas tai uzticējuši pārstāvēt savas tiesības, un, no otras puses, tie, kas autoru darbus vēlas izmantot un par izmantojumu saņēmuši atļauju – licenci.

Daudzveidīgs izmantojums nenozīmē, ka darbs autoram bijis ienesīgs naudas izteiksmē. Turklāt jāņem vērā, ka AVIS uzrāda darījumus caur licenci, t.i., visus gadījumus, kad autoru darbu izmantotāji atļaujas par autordarbu izmantojumu kārtojuši caur biedrību AKKA/LAA.

AKKA/LAA pārstāv visas radošās nozares – mūzikas, filmu, stāstu, lugu, vizuālo darbu un deju autorus. 2019.gada laureāti:

rakstniece un dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce – par darbu “Puika, kurš redzēja tumsā” – izdota grāmatā 2019.gadā (“Latvijas Mediji”); lugai, ko autore uzrakstījusi pēc savas grāmatas, pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī 2019.gada 4.decembrī, darba fragmenti iekļauti Latviešu valodas aģentūras izveidotajā mācību līdzeklī – Māris Bušmanis, Inga Mudele, “Pašvadītu mācīšanos veicinoši teksti un uzdevumi literatūrā”, kas izvietots www.valoda.lv;

rakstnieks un dramaturgs Māris Bērziņš – par krājumu “Gūtenmorgens”, kas ilgstoši un plaši tiek izmantots dažādos veidos, sākotnējiem tekstiem papildinoties ar arvien jauniem stāstiem par Gūtenmorgenu; pirmoreiz izskanējis 2006.gada Prozas lasījumos, kopš 2007.gada vairākkārt izdots – “Gūtenmorgens” (“Karogs”, 2007), “Gūtenmorgens, mazliet pakuplināts krājums” (“Mansards”, 2009), “Gūtenmorgens. Otrreiz” un “Gūtenmorgens (pirm’reiz)” (abi – apgādā “Dienas Grāmata”, 2017), bijušas arī publikācijas periodikā. Izdots kā klausāmgrāmata (“Apostrofs”, 2013), pieejams e-grāmatā. Izmantojot stāstu “Gūtenmorgens un laika mašīna”, 2009.gadā uzņemta īsfilma ar tādu pašu nosaukumu (rež. Elīna Ļihačeva, Laikmetīgās mākslas centrs). Uzņemta arī filma “Gūtenmorgens un Jāņi” (rež. Elīna Eihmane, “Mistrus Media”, 2013), Gūtenmorgena tēls darbojas filmā “Gūtenmorgens un Vienciems” (rež. Linda Olte, LTV, 2016). Sabiles KN amatierteātris 2017.gadā iestudējis teātra izrādi “Gūtenmorgens un Ķērpīši”. Latvijas Nacionālais teātris krājumu “Gūtenmorgens. Otrreiz” ierakstījis audiogrāmatā un ievietojis interneta vietnēs https://m.youtube.com/user/Nacionalaisteatris un https://soundcloud.com/;

rakstniece un dramaturģe Lelde Stumbre – par lugu “Burvīgie blēži”: kopš 2014.gada teātra kluba “Austrumu robeža” repertuārā (iestudēta kā režisora Kārļa Anitena diplomdarbs”), Latvijas amatierteātru aktīvajā repertuārā – Matīšu amatierteātrī, Siguldas tautas teātrī, Baldones amatierteātrī, Litenes TN amatierteātrī, Ozolnieku Tautas nama Jauniešu teātra studijā, Lauberes, Vārves, Matkules amatierteātros, arī Stokholmas Latviešu amatierteātrī u.c. Lugas teksts pieejams interneta vietnē https://stumbrelugas.wordpress.com/lielas-lugas/;

mākslinieks Ritums Ivanovs – par “Jāņa Zuzāna portreta”, “Novaka Džokoviča portreta” un gleznas ‘’Pēc Vermēra” publicēšanu preses izdevumos un LNMM mākslasdarbu katalogā; par “Tautas padomes prezidenta, Satversmes sapulces prezidenta, Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes portreta” publicēšanu LNMM mākslasdarbu katalogā un reproducēšanu LR Saeimas izdotajos izdevumos; par darbu demonstrēšanu televīzijā, publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā, arī par tālākpārdošanu Zviedrijā;

fotogrāfe Agnese Zeltiņa – par fotogrāfijām no operas iestudējumiem “Makbets”, “Iemūrētie”, “Karmena”, “Tanheizers”, “Turaidas Roze”, “Izvirtības hronika”, “Fausts” un “Klīstošais holandietis”, kas publicētas Annas Ancānes, Mikus Čežes un Anitas Vanagas grāmatā “No skices līdz izrādei. Latvijas Nacionālā opera un balets 100” (LNO, 2019); par fotogrāfiju demonstrēšanu LTV, publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā;

komponists Kārlis Auzāns – par mūziku dokumentālajai filmai “Saules staros” (“Under the Sun”, rež. Vitālijs Manskis, 2015), ko redzējuši tv skatītāji Apvienotajā Karalistē, Polijā, Zviedrijā, Vācijā,  Norvēģijā, Honkongā, Kanādā, Japānā un Čehijā;

mūzikas un teksta autors Guntars Račs un aranžētājs Gints Stankevičs par tituldziesmu “Klausieties visi”, kas izdota albumā (Microphone Records, 2019) un plaši izskanējusi radio, koncertos un internetā;

grupa “Prāta vētra” ­–  Renārs Kaupers, Jānis Jubalts, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un teksta autori Frensiss Hīlijs un Sergejs Timofejevs – par dziesmu “Flashlight” multiplikācijas filmai “Sniega karaliene” (“Walt Disney Pictures”, 2013), kas demonstrēta Francijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Japānā un krievu valodā ar dziesmu “Gori, gori jasno” vēl rādīta arī Krievijā, Čehijā, Polijā un Izraēlā;

komponists Rihards Dubra – par skaņdarbu “O Crux Ave”, kas atskaņots ierakstos internetā, radio un televīzijā ne tikai Latvijā , t.sk. skanējis koncertos un ēterā Apvienotajā Karalistē, Šveicē, Zviedrijā, Japānā, Polijā, Somijā un Vācijā;

horeogrāfe Taiga Ludborža un komponists Juris Kulakovs – par deju “Es, meitiņa, kā rozīte”, kas demonstrēta televīzijā un plaši izmantota koncertos visā Latvijā.

Balvas nodrošina AKKA/LAA Kultūras un izglītības fonds.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU