Taču valsts drošības interesēs ir pienākums pārbaudīt katru patvēruma meklētāju neatkarīgi no viņa valsts piederības.
Patvēruma meklētāji atļaujas saņem operatīvi, bet ir arī reti gadījumi, kad atļauja šķērsot robežu aizņem desmit stundas. Kā viens no iemesliem mēdz būt, ka nav kārtībā transportlīdzekļu dokumenti.
Savukārt, ja patvēruma meklētājam nav vieta, kur uzturēties, tiem nodrošināta iespēja patverties izmitināšanas centrā “Muceniekos”. Izmitināšanas centrā pašlaik uzturas 15 personas, kuras ir patvēruma meklētāji no Baltkrievijas.
Līdz šim Latvijā neviens patvēruma meklētājs no Baltkrievijas, kas iesniedzis pieteikumu pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, nav saņēmis noraidījumu patvēruma vai rehabilitācijas saņemšanai Latvijā.
Valsts robežsardzes Nacionālais koordinācijas centrs par katru patvēruma meklētāju saņem konkrētu un drošu informāciju, kurā norādīti dati par viņu pasēm un vīzām, robežšķērsošanas vietu un ieceļošanas laiku. Nacionālais koordinācijas centrs informāciju par patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas saņem tikai no Ārlietu ministrijas un nevalstiskajām organizācijām, līdz ar to ziņojumus no citiem avotiem neuzskata par nopietniem drošības dēļ.
Tāpat ministrs atgādināja, ka ir izstrādāts un saskaņošanai iesniegts jaunais Imigrācijas likums, kurā paredzēts no sešiem uz trim mēnešiem saīsināt termiņu, kurā patvēruma meklētāji nedrīkst strādāt.
“Parlamentā ir dažādi viedokļi par migrācijas jautājumiem, izmaiņas notiek smagnēji, līdz ar to rezultāts nav sagaidāms īsā laikā. Patlaban Iekšlietu ministrijas dienesti, Pilsonības un migrācijas dienests un Valsts robežsardze, strādā efektīvi un atbilstoši drošības prasībām,” sacīja Ģirģens.
Ministrs pauž cerību, ka procesi Baltkrievijā tuvā nākotnē nostabilizēsies un netiks pielietota vardarbība pret tās pilsoņiem.
Par patvēruma meklētāju Latvijā uzskatāma persona, kura iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Bēgļu statusu var piešķirt, ja persona baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē.
Savukārt alternatīvo statusu persona var saņemt, ja ir pamats uzskatīt, ka personai tās pilsonības valstī draud nāves vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai tās pazemojoša sodīšana. Tāpat alternatīvo statusu var piešķirt, ja ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks).
