Z. Kalniņa-Lukaševica iepazīstināja DKP locekļus ar pārskatu par Diasporas likuma Pārejas noteikumu ieviešanu. Parlamentārā sekretāre informēja, ka Ārlietu ministrija regulāri seko līdzi progresam, kā tiek īstenots un piemērots Diasporas likums un ar to saistītie normatīvie akti. “Šobrīd ir pieņemti grozījumi piecos normatīvajos aktos, tai skaitā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, Maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā, likumā “Par Valsts sociālās apdrošināšanas likumā” un Noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Parlamentārā sekretāre arī atzīmēja, ka darbs pie Diasporas likuma iedzīvināšanas joprojām turpinās un diasporas iesaiste ar konkrētiem piemēriem palīdzēs rast piemērotākos risinājums labas prakses izveidē. “Ir labi, ka mums vēl ir daudz darba priekšā, kas mūs motivēs kopīgai sadarbībai,” pauda Z. Kalniņa-Lukaševica.
Sēdes laikā DKP locekļi tika informēti par aktualitātēm diasporas politikā, tostarp, par Plāna darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam virzību, kā arī notikušo darba sanāksmju - par diasporas medijiem un to atbalstu un attālinātā darba aspektiem diasporas politikā - rezultātiem. DKP locekļi konceptuāli atbalstīja nepieciešamību pilnveidot attālinātā darba regulējumu.
Šī gada noslēdzošā DKP sēde plānota 11. decembrī, kurā paredzēts izvirzīt prioritātes 2021. gadam. Vienlaikus diasporas politikā iesaistītās valsts, nevalstiskās un diasporas organizācijas sniegs ziņojumus par paveikto 2020. gadā un galvenajiem izaicinājumiem 2021. gadā.
Informācijai
Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomes darbības pamatprincipi ir noteikti Diasporas likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Diasporas konsultatīvā padome tika izveidota 2019. gada 14. maijā.
Padomē darbojas pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrības integrācijas fonda, Saeimas Ārlietu komisijas, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Valsts kancelejas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā", Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas, organizācijas "Daugavas Vanagi" centrālās valdes, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Amerikas latviešu apvienības, Eiropas latviešu apvienības, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības, Krievijas latviešu kongresa, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī Latviešu nacionālās apvienības Kanādā. Pašreiz padomē darbojas arī 2 nepastāvīgie pārstāvji – Latviešu ārstu un zobārstu apvienība un biedrība “Laiks –BL”, kuru pilnvaru termiņš noslēdzas 2021.gada 11.jūlijā.
