“Latvijai biomasa ir svarīga ne tikai enerģētikas sektoram, kur tās izmantošana ir izmaksu efektīvs risinājums un mazina enerģētisko nabadzību, bet arī ekonomikai kopumā. Koksnes produkti veido aptuveni 20% no Latvijas eksporta. Koksnes kurināmais ir Latvijas kokapstrādes blakusprodukts, un tas efektīvi jāizmanto,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Parakstot vairāku ES dalībvalstu kopīgu vēstuli par biomasas un bioenerģijas jautājumiem ES Taksonomijas regulas kontekstā, ministrs norādīja: “Sarunas par iespējamiem papildu kritērijiem vai ierobežojumiem koksnes biomasas izmantošanai var ne tikai negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības kopējo enerģētikas mērķu sasniegšanu, bet arī radīt papildu administratīvo slogu uzņēmējiem un negatīvi ietekmēt Latvijas enerģētikas nozari”.
Veiksmīgai pārejai uz klimata neitrālu ekonomiku ir svarīgi nodrošināt stabilitāti investoriem. Atjaunojamās enerģijas direktīva, kas nosaka atjaunojamās enerģijas politikas mērķus un principus līdz 2030.gadam, tika apstiprināta 2018.gada nogalē un stāsies spēkā 2021.gadā. Dalībvalstis šobrīd strādā pie direktīvā noteikto principu ieviešanas nacionālajā regulējumā un ir ņēmušas tos vērā, gatavojot savus Nacionālos enerģētikas un klimata plānus 2030.gadam.
Dalībvalstis atzinīgi novērtē EK apņēmību nodrošināt, ka ES tiek izmantota tikai ilgtspējīga biomasa un norāda, ka diskusiju dokumentu parakstījušās valstis piešķir augstu prioritāti savu mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un biomasas izmantošanai saskaņā ar ES regulējumā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.
Vienlaikus dalībvalstis aicina EK, izstrādājot normatīvos aktus taksonomijas pricipu piemērošanai, saglabāt pieeju Eiropas atjaunojamo energoresursu izmantošanai pēc iespējas rentablākā un ilgtspējīgākā veidā, pakāpeniski aizstājot fosilos energoresursus.
Ņemot vērā, ka enerģētikas nozare ES joprojām rada ap 75% siltumnīcefekta gāzu emisiju, pāreja uz tīras enerģijas sistēmām un klimata neitralitāti prasīs, lai visi atjaunojamie enerģija avoti tiktu efektīvi un ilgtspējīgi izmantoti. Savukārt biomasa enerģijai pašlaik ir galvenais atjaunojamās enerģijas avots ES un tās īpatsvars veido gandrīz 60%. Tādēļ tai ir būtiska nozīme ES atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā 2030. gadā.
Taksonomijas regula[1] ( EU 2020/852) nosaka kāda saimnieciskā darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu. Diskusijās par daudzgadu finanšu ietvaru un atveseļošanas un noturības finansējumu pasākumi, kas paredzēti ekonomikas “zaļināšanai”, bieži tiek saistīti ar šīs regulas principiem. Pašlaik Eiropas Komisijā norit darbs pie normatīvajiem aktiem regulas piemērošanai konkrētās ekonomikas jomās. Normatīvais akts ietvers kritērijus investīciju ilgtspējas noteikšanai dažādos ekonomikas sektoros, tostarp energoresursu ražošanā un enerģētikas sektorā.
