DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. septembrī, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Raiņa un Aspazijas vasarnīca aicina uz dzejkoncertu “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās”

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, aicina uz dzejkoncertu “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās” Dzejas dienu noskaņās. Tajā izskanēs jaunās dzejnieces Noras Grēniņas ceļojumu piezīmes dzejā un ceļojumu iedvesmota Laumas Kazakas un Ievas Lapkovskas oriģinālmūzika.

Izrādes “Armastus” aktieru komanda – Inta Tirole, Jānis Skanis un Maija Arvena – dzejkoncertā “Tu sauci mani vārdā – upju līnijas” lasīs dzejoļus no jaunās dzejnieces Noras Grēniņas dzejas krājuma, kas ir tapis piecu gadu garumā, aptverot sajūtas ceļojumu laikā pa Vāciju, Šveici, Franciju, Itāliju un Dāniju, satiekot māksliniekus, mūziķus un visdažādāko kultūru un dzīves gājumu pārstāvjus.

Liriku apvīs jauno komponistu Laumas Kazakas (balss, ģitāra) un Ievas Lapkovskas (flauta) oriģinālmūzika, kopā ar mūziķi Mariannu Puriņu (vijole) izpildot ceļojuma iedvesmotus skaņdarbus.

Koncertu ietvers Ineses Kalniņas fotogrāfiju izstāde no sērijas "Pār-Rīga”.

Plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīca piedāvā ekskursiju pa muzeju (iegādājoties muzeja ieejas biļeti – http://www.aspazijarainis.lv/raina-un-aspazijas-vasarnica/vasarnica/).

Vietu rezervācija:

tel.: 22308778 (Nora) vai dzejas krājuma Facebook lapā: ej.uz/tusaucimanivarda

Ieeja koncertā par ziedojumiem. Atbilstoši valstī noteiktajām drošības prasībām, pasākuma apmeklētāju skaits ir ierobežots. Pasākuma apmeklētāji bērnus varēs uzticēt auklītei (koncerta garums 1 h; ieteicamais ziedojums 2 eur; iepriekšēja pieteikšanās).

Nora Grēniņa ir dzejniece un stāstu autore, kas darbojas teātra un kultūras jomā, piedaloties koncertu un izrāžu veidošanā: “Armastus”, “Alise Brīnumzemē”, “Inuaki reptilis manī” (režisore Inga Tropa), un koncertuzvedumā “Balts” (veltījums latviešu trimdas dzejniecēm sadarbībā ar aktrisi Laumu Balodi). Nora ir koordinējusi izrādes projekta “Skolas soma” ietvaros: “Grāmata zīme” (režisore Liena Šmukste) un “Mazās muzikālās pasakas” (sadarbībā ar aktrisi Karīnu Tatarinovu) visā Latvijā. Noru aizrauj mūzika un glezniecība, viņa ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Universitāti.

Inta Tirole ir aktrise, kas Latvijas Nacionālā teātrī ienāca 1960. gadā – uzreiz pēc Jāzepa Vītola konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas. Pateicoties brīnišķīgajai humora izjūtai, aktrise drīz vien sāka spēlēt raksturlomas, kas spilgti atklājās viņas veidotajās monoizrādēs: “Pieneņu vīns” (1970), “Šērlija Valentaina” (1995), “Šampinjonu derība” (2007), kas gadiem ilgi bija iecienīta skatītāju vidū, kā arī izrādēs “Paši pūta, paši dega” (1972), “Skroderdienas Silmačos” (1975, 1986) un “Meitenes” (2013). Izrādē “Armastus” joprojām var izjust aktrises vienu no skaistākajām talanta īpašībām – runāt par “ikdienas cilvēku”, kura ikdienišķo un citkārt nežēlīgo likteni caurvij traģikomiskas nianses, atklājot dzīves skaistumu un vienreizību.

2011. gadā aktrise par nopelniem un ilggadēju darbu Latvijas Nacionālajā teātrī saņēma vecmeistara Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju, bet 2007. gadā – Latvijas valsts apbalvojumu: Atzinības krustu.

Jānis Skanis Latvijas Nacionālajā teātrī darbojas kopš 1975. gada, kad absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas t. s. Drāmas teātra aktieru kursu Alfrēda Jaunušana vadībā. Teātrī Skanis ienāca kā lirisko raksturlomu tēlotājs, kas gadu gaitā sevi ir apliecinājis dažādu žanru un stilu lomās, ko apliecina tādas spožas izrādes kā “Skroderdienas Silmačos” (1975), “Dons Žuans” (1982), “Trīs draugi” (1990). Sevišķi mīļas atmiņas skatītājiem saistās ar Jāņa Skaņa radošā darba vakariem, kur savu programmu aktieris nosauca par “Svētdien, starp izrādēm” (1982), un tandēmā ar aktieri Voldemāru Šoriņu izveidotajiem rūķiem – Tirmantiņu un Tarmantiņu.

Pateicoties izcilajam humoram, skatītāji aktieri atpazīst kā politisku joku atveidotāju, kurš gadiem ilgi bija redzams Teātra dienas koncertos. Jaunas un radošas aktiera izpausmes atklāja jaunā režisoru paaudze: Gaļina Poļiščuka, Viesturs Kairišs, Valters Sīlis un Elmārs Seņkovs. Aktiera jaunradītās lomas, piemēram, “Ezeriņš” (2014, Spēlmaņu nakts “Grand Prix” balva) apbūra gan tos skatītājus, kas gadiem ilgi bija redzējuši aktieri uz skatuves, gan tos, kuri Skani iepazina pirmoreiz.

Maija Arvena 2015. gadā Losandželosā (ASV) ieguva bakalaura grādu aktiermākslā ar filmu aktrises kvalifikāciju. Kā aktrise piedalījusies gan kino, gan teātra projektos.

Kopš Amerikas perioda aktrise filmējusies dažādās īsfilmās, piemēram, “Permission” un “Granny Murderer”. Latvijā aktrisi var redzēt TV seriālā “Viņas melo labāk, filmās “Ko zina Klusā Gerda” un “Baltu ciltis. Kā filmu aktrise Arvena debitēja spēlfilmā “Nameja gredzens” (2018), bet teātrī – ar titullomu “Inuaki reptilis manī” (Valmieras Vasaras teātra festivāls, 2018). Spēlējusi izrādē “Alise Brīnumzemē” (Latvijas Nacionālais teātris, 2019). Šodien klātienē aktrisi var redzēt izrādēs “Armastus” (Dirty Deal teatro, 2019) un “Grāmata zīme” (Ģertrūdes ielas teātris, 2019).

Maija ir redzama videoklipos, piemēram, „The Lonely Island” kopā ar tādām zvaigznēm kā reperis P. Diddy un aktieris Pols Rads, un iesaistījusies “LMT Straume” video sērijas stāstu veidošanā.

Lauma Kazaka ir komponiste un dziedātāja. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Studējot pie komponista Ērika Ešenvalda, Lauma strauji virzās profesionālā izaugsmē gan kā komponiste, gan dziesmu tekstu autore. Jau pašreiz Lauma aktīvi raksta pasūtījuma darbus: korāļus, populāro mūziku, mūziklus, teātra mūziku, mūziku orķestriem un koriem.

Līdzšinējie realizētie Laumas oriģinālmūzikas projekti iekļauj godalgu kordziesmu konkursā “Kas mēs bijām, būsim, esam” (2019), kormūzikas opusa pirmatskaņojumu sadarbībā ar JVLMA jaukto kori laikmetīgās mūzikas festivālā deciBels (2019), Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai veltītas kora dziesmas pirmatskaņojumu Vācijā (2019), māksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei veltītu oriģinālmūzikas koncertprogrammu sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju mākslinieces personālizstādē “Kafijas kantāte” (2020).

Lauma papildus strādā kā pedagogs mūzikas skolā “Muzikālā darbīca”, pasniedzot ģitāras spēli, un ir līdzveidotāja “Solfeg.io” – inovatīvai mūzikas mācību aplikācijai bērniem un jauniešiem.

Ieva Lapkovska ir flautiste un komponiste, ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. Ieva ir komponējusi mūziku, iedvesmojoties no Zentas Mauriņas daiļrades, ko izpildīja Zentas Mauriņas piemiņas istabā, rakstnieces eseju „Sirds mozaīka. Atbalsis (ar Vairas Vīķes-Freibergas komentāriem)” atvēršanas svētkos. Šobrīd Ieva sadarbojas ar dzejnieci Noru Grēniņu, komponisti Laumu Kazaku un mūziķi Mariannu Puriņu, veidojot muzikālo noformējumu dzejkoncertam „Tu sauci mani vārdā – upju līnijās”.

Ieva ir piedalījusies JVLMA sociālās dzīves veidošanā, kur viņa darbojās „Vox Musicae” publicistikas elektroniskajā platformā, kā arī bija Latvijas simtgades rīcībkomitejas dalībniece, aktīvi plānojot un organizējot LV100 pasākumus. Praktizējusies “Latvijas Radio 3 Klasika” kā redaktore un veidojusi intervijas raidījumam “Jāzeps”. Piedalījusies jauno komponistu konkursā “II International Contest of the Moscow Conservatory for Young Composers”. Ieva vairākus gadus darbojusies kā mūzikas pasniedzēja, un pašreiz kā pedagoģe darbojas mūzikas skolā “Muzikālā darbnīca” un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā.

Marianna Puriņa ir vijolniece un pedagoģe, absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmiju. Pašreiz Marianna darbojas kā vijoļspēles skolotāja Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā, kā arī pasniedzot privātstundas.

Marianna ir spēlējusi dažādos ansambļos un orķestros, tai skaitā, “DD orchestra” un Latvijas Nacionālā teātra orķestrī. Ansambļu, stīgu kvartetu un orķestru sastāvos uzstājusies gan Latvijas koncertzālēs, gan Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā un citās Eiropas valstīs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU