DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. septembrī, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentārieši pauž stingru atbalstu Baltkrievijas tautai tās ceļā uz daudzviedokļu demokrātiju

Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas delegācijas (NB8) Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA) piektdien, 4.septembrī, kopīgā paziņojumā par situāciju Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām pauž stingru atbalstu Baltkrievijas tautai tās ceļā uz daudzviedokļu demokrātiju.

“Aicinām Eiropas Padomes dalībvalstu valdības sniegt atbalstu demokrātiskām reformām un demokrātiskām institūcijām Baltkrievijā, kuru mērķis ir tās stiprināt, kā arī atbalstīt pilsonisko sabiedrību, tai skaitā neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus. Tāpat aicinām Eiropas Padomi izmantot tās rīcībā esošās zināšanas un pieredzi, lai sadarbībā ar citiem starptautiskajiem partneriem sniegtu pilnīgu atbalstu Baltkrievijai centienos sasniegt daudzviedokļu demokrātiju un īstenot nepieciešamās konstitucionālās reformas valstī,” atsaucoties uz paziņojumu, uzsver Latvijas delegācijas EPPA vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.  

Parlamentārieši paziņojumā uzsvēruši, ka tiesības piedalīties brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības. Tāpat uzsvērts, ka pašreizējā Baltkrievijas varas iestāžu rīcība pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus.

Paziņojumā pausts satraukums par represijām un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu laikā, kā arī pirms un pēc tām, kā arī nosodīta policijas speciālo uzdevumu vienību un varas iestāžu vardarbība un nežēlība pret demonstrāciju dalībniekiem.

Dialogs ar sabiedrību un reformas sekmēs Baltkrievijas attīstību, palīdzot veicināt draudzīgas kaimiņattiecības ar mūsu reģiona valstīm, norādījuši Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentārieši, paužot dziļu nožēlu par to, ka Baltkrievija nav Eiropas Padomes dalībvalsts un ka šīs valsts īpašā viesa statuss Eiropas Padomē vēl aizvien ir atsaukts.

Paziņojumā Baltkrievijas varas iestādes aicinātas nekavējoties pārtraukt spēka izmantošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politiski ieslodzītos un prettiesiski aizturētos, reabilitēt atbrīvotos politiski ieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības, kā arī steidzami veikt pārskatāmu izmeklēšanu par tiesībsargājošo iestāžu vardarbību. Varas iestādes aicinātas nodrošināt demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Baltkrievijas ratificētajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem.

Savukārt Baltkrievijas valdība mudināta nekavējoties uzsākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, izvairīties no turpmākas vardarbības un īstenot pārmaiņas, kuras Baltkrievijas iedzīvotāji uzskata par vēlamām un vajadzīgām. Valdība arī mudināta uzsākt miermīlīgu dialogu par grozījumiem vēlēšanu likumā, teikts paziņojumā.

Parlamentārieši paziņojumā rosinājuši valsts prezidenta vēlēšanas noturēt atkārtoti atbilstoši starptautiski atzītām normām, nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās ar vienlīdzīgiem noteikumiem. Tāpat rosināts radīt taisnīgus apstākļus un godīgas iespējas visiem kandidātiem, īstenojot priekšvēlēšanu kampaņu, nodrošināt starptautisko novērotāju klātbūtni, kā arī to, ka visos vēlēšanu komisiju līmeņos ir pārstāvēti visu kandidātu atbalstītāji.

Tāpat NB8 parlamentārieši kopīgā paziņojumā apliecinājuši nemainīgu atbalstu Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām.

Eiropas Padome ir dibināta 1949.gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, apvienojot 47 Eiropas valstis. Padomes mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību, veicināt izpratni par Eiropas identitāti, tās vērtībām, aptverot dažādu Eiropas tautu kultūras. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995.gadā.

EPPA ir Eiropas Padomes statūtorganizācija, kuras uzmanības lokā ir cilvēktiesību, daudzviedokļu demokrātijas un tiesiskas valsts aizstāvēšana, Eiropas kultūras identitātes un daudzveidības izpratnes un attīstības veicināšana un aktuālu Eiropas sabiedrības jautājumu risināšana, kā arī demokrātiskās stabilitātes stiprināšana Eiropā, atbalstot politiskās, likumdošanas un konstitucionālās reformas.

EPPA īpašā viesa statuss Baltkrievijai tika piešķirts 1993.gadā, bet tika atsaukts 1996.gadā pēc tam, kad prezidents Aleksandrs Lukašenko rīkoja referendumu, kurā tika palielinātas prezidenta pilnvaras, kuras EPPA uzskatīja par nedemokrātiskām.

NB8 formāts apvieno piecas Ziemeļvalstis - Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju - un trīs Baltijas valstis - Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU