Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Mazumtirdzniecībā pirmo reizi pozitīvs konfidences rādītājs kopš COVID-19 krīzes
Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem augustā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pirmo reizi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 1,8. Salīdzinot ar jūliju, šis rādītājs pieaudzis par 7,4 procentpunktiem. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji augustā bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā, atsevišķās nozarēs pat nedaudz pārsniedzot pagājušā gada attiecīgā perioda rādītājus. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.
Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs būtiski uzlabojies, bet saglabājas negatīvs
Pakalpojumu sektorā 2020. gada augustā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -13,9. Salīdzinot ar jūliju, šis rādītājs pieaudzis par 10,7 procentpunktiem. Konfidences rādītāji augustā vēl joprojām ir negatīvi lielākajā daļā pakalpojumu nozaru, pozitīvas vērtības sasniedzot tikai ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos (14,8), datorprogrammēšanā (11,7), informācijas pakalpojumos 5,0), pasta un kurjeru darbībā (20,1), iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (21,9), kā arī finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (12,1). Viszemākie rādītāji joprojām bija izmitināšanas (-37,6) un ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs (-53,6). Augustā, salīdzinot ar jūliju, strauji (par 40,7 procentpunktiem) uzlabojies konfidences rādītājs ēdināšanas pakalpojumos, sasniedzot vērtību -2,6, kas gan vēl joprojām par 11,4 procentpunktiem atpaliek no pagājušā gada augusta konfidences šajā nozarē.
Būvniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 4,1 procentpunktu, saglabājas negatīvs
Būvniecībā konfidences rādītājs augustā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -19,1, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 4,1 procentpunktu, ko ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, bet negatīvākas bija uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieauga ēku būvniecībā, bet samazinājās inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.
Salīdzinot ar šī gada jūliju, augustā samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (33 % apsekoto būvniecības uzņēmumu) un COVID-19 ietekmi (7 % respondentu), bet nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši finansiālās grūtības (15 % respondentu). 36 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību augustā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu (par 10 %), bet mazāk – darbaspēka trūkumu un laika apstākļu ietekmi (attiecīgi par 10 % un 2 %).
Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs saglabājas negatīvs
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs augustā bija –7,4 (par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā šī gada jūlijā). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz mazāk optimistiskas ir uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte), kā arī par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos. Savukārt nedaudz pozitīvāks ir uzņēmumu šī brīža pasūtījumu līmeņa un kopējās saimnieciskās darbības novērtējums.
Konfidences rādītāja samazinājums bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, metālu ražošanā, cita veida ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā. Savukārt vislielākais pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tekstilizstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā, mēbeļu ražošanā un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.
Konfidences rādītāji
(sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %)
2020. gada augustā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 91,03, kas ir par 3,4 punktiem vairāk nekā jūlijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.
Ekonomikas sentimenta rādītājs
(ilgtermiņa vidējais 2000 – 2019 = 100)
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Konjunktūras rādītāji”.
1Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.
3Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000 – 2019. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
