Tikšanās laikā tiks pārrunāti izaicinājumi klimata pārmaiņu politikas īstenošanā Latvijā. Tāpat tiks apspriestas iespējas plašāk izmantot videi nekaitīgas un energoefektīvas tehnoloģijas Latvijā un sadarbības iespējas ar Nīderlandes uzņēmumiem šajā jomā. Ministrs norādīs, ka Covid – 19 pandēmija ne tikai nav apturējusi darbu VARAM, bet gluži pretēji – palielinājusi izaicinājumus saistībā ar digitālajiem risinājumiem, organizējot darbu attālināti, tiešsaistes sanāksmes u.c.
Ministrs Pūce (AP!): “Mēs atbalstām Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanas mērķa palielināšanu 2030. gadam līdz -55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Jāstrādā pie tā, lai panāktu vienošanos par ES klimata likumu. ES ir jāuzņemas galvenā loma, lai nodrošinātu klimata jautājumu prioritāti starptautiskajā darba kārtībā pirms Klimata pārmaiņu konferences (COP26), kas nākamgad notiks Glāzgovā.”
Ministrs Pūce akcentēs, ka Latvija šā gada sākumā iesniedza Eiropas Komisijai Latvijas stratēģiju klimata neitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Tāpat kā lielākā daļa ES dalībvalstu, Latvija ir apņēmusies līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.
Eiropas Zaļajam kursam ir jābūt vienam no galvenajiem instrumentiem ES atveseļošanas plānā ilgtspējīgai un noturīgākai Eiropai. Tāpat ministrs uzsvērs, ka emisiju samazināšana tādās nozarēs kā transports un lauksaimniecība būs lielākais izaicinājums Latvijā nākamajos gados. Būs nepieciešams ieguldīt daudz darba, lai veicinātu dzīvesveida izmaiņas un palielinātu sabiedrības informētību par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.
Pāreja uz klimatneitralitāti nevar notikt bez būtiskiem finanšu ieguldījumiem. VARAM uzskata, ka ir svarīgi stiprināt valstu sadarbību klimatneitralitātes jomā, izmantojot dažādus formātus. Būtu jāturpina cieša sadarbība un koordinācija starp dažādām nozarēm, īpaši ES līmenī. Inovāciju, videi draudzīgu tehnoloģisko risinājumu platformu un digitālo risinājumu attīstība ir pamats, lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju, stiprinātu sadarbību un samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi. Izmantojot šos risinājumus, tiks uzlabota energoefektivitāte, veicināta atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana un modernizētas energosistēmas, uzsvērs ministrs.
Tikšanās reizē piedalīsies arī Nīderlandes vēstniecības Latvijā padomniece ekonomikas jautājumos Indra Freiberga. Paredzēts, ka tikšanās laikā vēstnieks ministram nodos ielūgumu uz Klimatu adaptācijas samitu (Climate Adaptation Summit), kas notiks 2021. gada 25. janvārī Hāgā.
Latviju un Nīderlandi vieno ciešas un draudzīgas attiecības, ko raksturo regulārs politiskais dialogs, plaša un daudzveidīga sadarbība, īpaši ekonomikas, kultūras un izglītības jomās. Ir izveidojusies veiksmīga sadarbība Eiropas Savienības, NATO un citos starptautiskos formātos.
Latvijai un Nīderlandei ir vairākas sadraudzības pilsētas – Alūksne, Ērgļi, Ogre, Rīga, Talsi un Sigulda.
Latvija aktīvi sadarbojas ar Nīderlandi arī Eiropas Strukturālo un investīciju fondu 2014.-2020. gadam “Eiropas teritoriālā sadarbība” mērķa transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ietvaros.
Latvijas vēstniecība Hāgā tika atvērta 1998. gada janvārī. Latvijas vēstniece Nīderlandes Karalistē kopš 2019. gada 11. septembra ir Aiga Liepiņa. Latvijai ir divi goda konsuli Nīderlandē. Groningenē darbojas Jākobs Emmelkamps (Jacob Emmelkamp), savukārt Amsterdamā – Katarina Hartgere (Katarina Hartgers). Tāpat Nīderlandē kopš 2004. gada marta darbojas LIAA Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība. Savukārt Latvijā kopš 2003. gada darbojas Nīderlandes - Latvijas tirdzniecības kamera (NLCC/Netherlands Latvian Chamber of Commerce).
