DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

G. Eglītis: ātra finanšu sektora reakcija ļauj kredītņēmējiem vieglāk pārdzīvot Covid-19 izraisīto krīzi

“Kredītu pamatsummas maksājumu atlikšana, bezkontakta maksājumu limita palielināšana, norēķini pa telefonu, “Altum” atbalsta programmas uzņēmumiem – tie ir daži no pasākumiem, ko kredītiestādes, reaģējot uz izaicinājumiem finanšu jomā Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā, operatīvi piedāvāja iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas ir būtisks atbalsts banku klientiem un mūsu ekonomikas stabilitātei,” otrdien, 16.jūnijā, pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis. 

Apakškomisijas priekšsēdētājs atzinīgi vērtēja Latvijas banku sektora darbu saspringtajā laikā, tostarp komercbanku pievienošanos memorandam par iespēju banku klientiem saņemt labvēlības periodu kredītu pamatsummas maksājumu atlikšanā, nemainot citus kredītlīguma nosacījumus, tostarp procentus.   

Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka saistību izpilde atlikta vairāk nekā 12 tūkstošiem līgumu par kopējo summu virs 800 miljoniem eiro. Asociācija atzīmē, ka, lai gan pieteikšanās atbalstam plānota līdz jūnija beigām, patlaban pieprasījums pēc labvēlības perioda mazinās, taču, vērtējot katru kredīta gadījumu individuāli, atbalsts varētu tikt sniegts arī ilgāk. “Svarīgi uzmanīt banku uzvedību pret kredītņēmējiem arī pēc ārkārtējās situācijas beigām: būtiska loma būs Finanšu nozares asociācijas paspārnē esošajam ombuda institūtam, kas uzklausa un risina banku klientu sūdzības,” pauž G.Eglītis. 

Atzinīgi apakškomisijā novērtēti arī citi atbalsta pasākumi iedzīvotājiem, tostarp līdz 50 eiro paaugstināts limits bezkontakta maksājumiem. Šādu risinājumu iedzīvotāju ērtībai kredītiestādes plāno saglabāt arī turpmāk. Tāpat pozitīvi vērtēta iespēja vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem nav pietiekamu digitālo prasmju, rēķinus apmaksāt, piezvanot uz banku pa telefonu. 

Apakškomisijā pārrunātas arī citas finanšu jomas aktualitātes, tostarp uzsvērts, ka aktīvāku banku kreditēšanu bremzē salīdzinoši augstās aizdevumu procentu likmes privātpersonām un uzņēmējiem (Eiropas Savienības valstu un pat Lietuvas salīdzinājumā), finanšu noziegumi, un, iespējams, nepietiekama konkurence banku sektorā. Tāpat akcentēts, ka ievērojams ieguldījums valsts ekonomikā būtu “Altum” alternatīvo ieguldījumu fonda izveide kopā ar pensiju fondiem un segto obligāciju regulējums, kas drīz tiks skatīts valdībā. 

Vēl būtiski, ka jūlija sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno publicēt rokasgrāmatu ar horizontālām vadlīnijām gudrākai cīņai ar naudas atmazgāšanas riskiem. Tas mazinātu spriedzi banku un klientu attiecībās un veicinātu bankas pakalpojumu pieejamību un izmaksu samazināšanos, pauda apakškomisijas priekšsēdētājs.      

Tāpat apakškomisijā pārrunāta nepieciešamība nebanku kreditētāju uzraudzību uzticēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Patlaban to dara Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Deputāti arī pārrunāja ieceri ieviest vienotu klientu izpētes rīku, kā arī nepieciešamību novērst dubulto ziņošanu valsts iestādēm. Patlaban par aizdomīgiem gadījumiem kredītiestādes ziņo gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī Finanšu izlūkošanas dienestam, un tas ir diezgan liels administratīvais slogs, atzīmēja G.Eglītis.   

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU