DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 14 minūtes

Ikšķiles novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli Latvijas Valsts prezidentam

Augsti godātais Levita kungs!

Saeima š.g. 10. jūnijā izskatīja un 3. lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (turpmāk – Likums), kurš būtiski ietekmēs teju katru Latvijas iedzīvotāju.

Tomēr Likums ir pieņemts ar būtiskiem procesuāliem trūkumiem, neievērojot Latvijas Republikas Satversmes 1.pantu, Eiropas vietējo pašvaldību hartu, it īpaši 5.pantu, kā arī Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Uzraudzības komitejas ieteikumus. Vienlaikus Likuma sagatavošanas un pieņemšanas process apšaubāms dēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) autoratīvās pieejas, kā arī dēļ attālinātiem e-saeimas risinājumiem, būtiski ierobežojot diskusiju iespējas un citas suverēnas un demokrātiskas valsts iedzīvotāju pamattiesības. Šo apstākļu kopums rada šaubas par valstī notiekošajiem apšaubāmajiem procesiem. Tās ir bīstamas pazīmes par draudiem demokrātijai kopumā.

Minēto apstiprina Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija spriedums lietā Nr.2019-17-05 “Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra  2019. gada 25. aprīļa rīkojuma Nr.1-2/59 “Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas“ Ikšķiles novada balsojums” nolikuma darbības apturēšanu”. Šajā spriedumā Satversmes tiesa cita starpā norāda, ka reforma, kuras ietvaros plānotas līdzšinējo administratīvo teritoriju robežu izmaiņas, ir tieši saistīta ar attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāju tiesībām un likumiskajām interesēm un pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu. Tāpēc pašvaldībai ir tiesības noskaidrot tās iedzīvotāju viedokli, lai reformas gaitā to savlaicīgi sniegtu valsts institūcijām. Turklāt pašvaldība to var darīt jebkurā reformas stadijā, citstarp arī reformas sākumā, tiklīdz ir saņemta informācija par to, ka reforma varētu skart attiecīgo administratīvo teritoriju. Šādā gadījumā iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana aptaujas formā ir palīgdarbība, kas tiek veikta, lai izpildītu normatīvajos aktos, tostarp Hartā, pašvaldības domei noteikto kompetenci paust attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli un pārstāvēt viņu tiesības un likumiskās intereses reformas gaitā.

Līdz ar to Ikšķiles novada iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par šo novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju ietilpst pašvaldības kompetencē (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija spriedumu lietā Nr.2019-17-05 16.3. punktu).


Satversmes tiesa minētajā spriedumā nosprieda: atzīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019. gada 25. aprīļa rīkojumu Nr.1-2/59 “Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas “Ikšķiles novada balsojums” nolikuma darbības apturēšanu” par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam.

Ar spriedumu Satversmes tiesa aktu neatceļ vai neuzliek pienākumu aktu izdot vai veikt darbību. Taču tas nenozīmē, ka konstitucionālajiem valsts varas orgāniem (to daļām) nebūtu jāveic nepieciešamās darbības, kādas izriet no Satversmes tiesas konstatējuma. Atbilstoši tiesiskas valsts principam Satversmes tiesas konstatējums, ka akts ir neatbilstošs augstāka juridiskā spēka tiesību normām, pieprasa no lietas dalībniekiem ipso iure veikt pasākumus, lai novērstu akta prettiesiskuma sekas (sk. Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa priekšlasījums trīspusējā tikšanās ar Beļģijas un Čehijas Konstitucionālās tiesas tiesnešiem 12.06.2019.).

Autoratīvā VARAM rīcība Administratīvās teritorijas reformas (turpmāk – ATR) īstenošanā un ilgstošā Satversmes tiesas tiesvedība ir liegusi iespēju Latvijas novadu iedzīvotājiem tikt uzklausītiem, tādējādi zaudējot ticību politiskajai varai un radot neapmierinātību un neticību valsts pārvaldībai. Prettiesiskais VARAM rīkojums šobrīd ir radījis tiesiskas sekas, proti, ATR tiek realizēta bez pilnvērtīgas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas, jo izdotais rīkojums maldināja un atturēja daļu iedzīvotāju no savu tiesību realizēšanas, kā arī atturēja pašvaldību domes no savu pienākumu veikšanas. Tā pat šobrīd pilnībā tiek ignorēts Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija spriedums lietā Nr.2019-17-05, attiecībā pret Ikšķiles novada rīkoto aptauju.

Likums tika pieņemts neņemot vērā faktu, ka Saeima 2019. gada 21. marta paziņojumā norādīja, ka, pēc konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavošanas un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu, Ministru kabinets izstrādā un sagatavo likumprojektu.

Hartas 5. pants “Vietējās varas teritoriju robežu aizsardzība” paredz: “Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referendumu palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.” Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ar Hartas angļu valodā sastādītajā tekstā lietoto jēdzienu “local communities” saprotamas “vietējās kopienas” un šis jēdziens aptver visus attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājus (sal.sk. Satversmes tiesas 2009.gada 30.oktobra sprieduma lietā Nr.2009-04-06 6.punktu). No Hartas paskaidrojošā ziņojuma izriet, ka iespējamas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas izmaiņas, jo īpaši gadījumā, kad iecerēts tāds ārkārtas risinājums kā pašvaldības apvienošana ar citu pašvaldību, ir būtiski svarīgas pašvaldībai un tās iedzīvotājiem. Ja normatīvie akti neparedz obligātu referenduma rīkošanu šādā gadījumā, tad izmantojamas cita veida tiešas vai netiešas iepriekšējas konsultācijas ar attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem (sk.:Explanatory Report to the European Charter of Local Self-Government, p.6).

Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšana ir fundamentāls jautājums, kas būtiski ietekmē Latvijas valsts pārvaldes kvalitāti un iedzīvotāju tiesības un likumiskās intereses, kā arī ievieš nozīmīgus pārkārtojumus valsts pārvaldes organizācijā un sabiedrības dzīvē. Lai gan visaptverošas reformas ietvaros lēmējinstitūcijām ir atstājama ievērojama rīcības brīvība, reforma īstenojama, līdzsvarojot sabiedrības un attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāju intereses (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2008-08-0306 11. un 16.2. punktu).

Ikšķiles novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība), balstoties uz Hartas 5.pantu un domes 2019. gada 29. aprīļa lēmumu, veica novada iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu un 3299 novada iedzīvotāji izteica nepārprotamu atbalstu Ikšķiles novada saglabāšanai. Pamatojoties uz šo iedzīvotāju izteikto viedokli un Likuma projektā noteiktajiem kritērijiem jauno novadu veidošanai, Pašvaldības dome 2019. gada 2. oktobrī pieņēma lēmumu Nr.19, kuru iesniedza Saeimā. Pašvaldības iesniegtais priekšlikums Likuma projekta 1.lasījumā.

Saeimā diemžēl netika skatīts, tādējādi ignorējot Pašvaldības viedokli.

Pašvaldība ir lūgusi VARAM sniegt atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas skar ATR, Pašvaldību un tās iedzīvotājus. Pašvaldība no VARAM līdz šim brīdim nav saņēmusi konkrētas atbildes uz iedzīvotājiem un Pašvaldībai svarīgiem jautājumiem, kas ir būtiski katram novada iedzīvotājam, lai ATR rezultātā sasniegtu mērķi – izveidot attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas. Tas, ka pašvaldību rīcība dažādu jautājumu noskaidrošanā tika ignorēta un netika veidota ne diskusija, ne konsultācijas ar pašvaldībām, norāda uz to, ka reformas modelim nav izvērtējuma ne ar šī brīža situāciju, ne ar nākotnes, un ministrijas publiski paustās deklarācijas, ka visiem būs labi, neiztur kritiku un ir bez ekonomiskiem pamatojumiem. Neviens no likuma izstrādātājiem un pieņēmējiem nav sniedzis nevienu skaidrojumu vai pamatojumu, ka šī brīža Ikšķiles novada teritorijā turpināsies stabilā jau desmit gadus esošā attīstība un neiestāsies lejupslīde. Taču jau šobrīd Ministru kabineta 2020. gada 12. maija noteikumos Nr.278 “Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību” noteiktajā kārtībā, saskaņojot investīciju projektu ar jaunizveidojamo novada centru, ir radījusi precedentu attīstības ierobežošanai, jo Ikšķiles novads saskaņojumu nav saņēmis, kā rezultātā nav iespējams renovēt ģimenes ārstu praksei un bibliotēkai izprojektētās telpas, kuras ir būtiskas novada iedzīvotājiem.

Pēc 1910 novada iedzīvotāju parakstītas vēstules nosūtīšanas Jums, beidzot tika panākts, ka VARAM ministrs Juris Pūce ieradās pie Ikšķiles novada iedzīvotājiem uz tikšanos. Ministrs norādīja, ka reforma skars visus novadus, līdz ar ko attiecībā uz Ikšķiles novada nākotni nepieciešams priekšlikums ar alternatīvu variantu. Šīs tikšanās rezultātā uz Likuma projekta 2.lasījumu tika pieņemts un iesniegts Saeimā Pašvaldības domes 2019. gada 17. decembra lēmums, ar kuru tika piedāvāts alternatīvais variants, Ikšķiles novada savienība ar Salaspils novadu, kas arī atbilda Likuma projektā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem. Tomēr šis domes lēmums ar priekšlikumiem Saeimā netika skatīts, kā rezultātā tiks izveidoti, blakus esoši, divi nesamērīgi atšķirīgi gan iedzīvotāju, gan teritorijas ziņā novadi - Salaspils un Ogres novads.

Diemžēl šāda attieksme, neveidojot diskusiju un paužot klaju nevēlēšanos uzklausīt pašvaldību un iedzīvotāju priekšlikumus, viedokļus un argumentus, tika īstenota visā Likuma sagatavošanas laikā gan VARAM, gan Saeimā. Tika pilnībā ignorēti pašvaldību un to iedzīvotāju, zinātnieku, jomas ekspertu, tai skaitā Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Uzraudzības komitejas priekšlikumi, viedokļi un ieteikumi. Likumdošanas procesā netika ņemti vērā un palika neizvērtēti ekspertu piedāvātie ATR alternatīvie varianti. Bez tam no Likuma projekta 2.lasījumā tika izņemti ATR novadu veidošanas kritēriji, tādejādi ATR tika realizēta pēc citiem principiem, kuri nav izdiskutēti un apspriesti ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un ekspertiem. Tas nepārprotami norāda, ka ATR ir pamatots vienīgi uz politisko tirgu, rupji pārdalot Latvijas zemi. Tas radījis situāciju, kad atsevišķu politisko spēku rēķinu kārtošana ir nostādīta augstāk par Latvijas iedzīvotāju interesēm.

Iepriekš minētais ir pretrunā arī Satversmes tiesas spriedumos norādītajam labas likumdošanas principam. Tiesību zinātnē un tiesību praksē konkretizēti labas likumdošanas principa elementi, likumdevējam ir pienākums:

a)    likumdošanas procesā ievērot vispārējos tiesību principus, kā arī Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktos procesuālos priekšnoteikumus un prasības;

b)  pašam izvērtēt apspriežamo tiesību normu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām (tajā skaitā Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām);

c)    saskaņot apspriežamās tiesību normas ar tiesību sistēmā jau pastāvošajām tiesību normām;

d)  izvērtēt apspriežamo tiesību normu atbilstību Tiesas praksei attiecīgajos jautājumos;

e)      pienācīgi pamatot apspriežamo tiesību normu nepieciešamību, izmantojot arī

izskaidrojošus pētījumus, kā arī izvērtēt iespējamos alternatīvos risinājumus;

g)  izstrādāt ilgtspējīgu tiesisko regulējumu;

h)    balstīties plānotā tiesiskā regulējuma sociālās ietekmes izvērtējuma pētījumos un apsvērt regulējuma ieviešanai un izpildei nepieciešamos pasākumus;

i)      apsvērt nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes un savlaicīgi veikt riska novērtēšanas pasākumus;

j)     savlaicīgi un pienācīgi informēt un pēc iespējas iesaistīt likumdošanas procesā sabiedrību un konsultēties ar ieinteresētajām personām (sk. Dr.Iur. Jānis Pleps “Satversmes tiesa un labas likumdošanas princips: piezīmes par spriedumu lietā Nr.2018-11-01 žurnāls “Jurista vārds” Nr.12 26.03.2019.).

Pašvaldība nenoliedz, ka Latvijā ir nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma, tomēr stingri iebilst pret sasteigto un politiskā tirgus virzīto ATR, kā rezultātā netika uzklausīti pašvaldību viedokļi un argumenti un netika ņemtas vērā iedzīvotāju interese un tiesības. Šī reforma ir virzīta pārdalot politiskās ietekmes nevis rūpējoties par Latvijas iedzīvotājiem. Likumdevēja bezatbildības rezultātā ATR un Likumā ir ietverti neloģiski risinājumi, pretrunas, nekonsekvence un sabiedrības šķelšanas pamati. Nav pieļaujams, ka katram Latvijas iedzīvotājam tik būtiska lēmuma pamatā, ir iespējamas tikai politiskas vienošanās, nevis tiek pieņemts izvērtēts un katras konkrētas teritorijas iedzīvotāju interesēm pamatots atbilstošs lēmums.

Latvijas Republikas Satversmes preambulā cita starpā ir noteikts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Ņemot vērā minētos apsvērumus un to, ka Likuma pieņemšanas gaitā netika ievērotas ne Latvijas Republikas Satversmes, ne Hartas tiesību normas, tika ignorēts Satversmes tiesas spriedums par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauju un labas likumdošanas principu. Pašvaldība lūdz Jūs apzināties riskus, ko šāds sasteigts, nepārdomāts, sociālekonomiski nepamatots un iedzīvotāju interesēm neatbilstošs Likums var radīt Latvijas iedzīvotājiem un demokrātijai.

Tādēļ lūdzam izmantot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās Valsts Prezidenta tiesības un neizsludināt 2020. gada 10. jūnijā Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un nodot to otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, kā arī uzdot Likuma izstrādātājam un Saeimai ievērot Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumus, Eiropas vietējo pašvaldību hartu un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prezidenta un Uzraudzības komiteja sniegtos norādījumus.

Domes priekšsēdētājs    Indulis Trapiņš

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU