Ministrs Juris Pūce: “Pārejai uz klimata neitralitāti būs nepieciešama ekonomikas pārveidošana un liela sabiedrības izpratne. Būs arī jaunas iespējas ikvienai valstij, tostarp Latvijai – jaunu videi draudzīgu nozaru, tehnoloģiju un jaunu darba vietu radīšana būs paātrinātas ekonomikas izaugsmes pamats. Jaunu produktu attīstības un konkurētspējas palielināšanas galvenie elementi būs arī pētniecība un inovācijas jauniem risinājumiem ar videi draudzīgu pieeju. Šobrīd ir skaidrs, ka klimats mainās daudz ātrāk par cilvēku centieniem šīs pārmaiņas apturēt. Mūsu atbildība ir pieņemt drosmīgus lēmumus, kas būs pietiekami efektīvi, lai klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi samazinātu un Latvija starptautiski pauž apliecinājumu, ka mēs esam daļa no risinājuma – mēs esam gatavi rīkoties klimata ietekmes jautājumu risināšanā.”
ANO Klimata pārmaiņu konference ir paredzēta, lai valstis izšķirtos par nākamajiem soļiem ANO klimata pārmaiņu procesā pēc tam, kad 2018.gadā tika panākta vienošanās par Parīzes nolīguma* ieviešanas pamatnostādnēm Klimata pārmaiņu konferencē Polijā. Šīs vienošanās galvenais mērķis ir atrisināt vairākus jautājumus attiecībā uz Parīzes nolīguma pilnīgu darbību. Konference ir kā turpinājums ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša iniciētajam Klimata rīcības samitam, ko septembrī Ņujorkā apmeklēja arī ministrs J. Pūce, kas bija kā nozīmīgs sākums pirms 2020. gada svarīgākajiem termiņiem, kas noteikti Parīzes nolīgumā, galveno uzmanību pievēršot ārkārtas situācijai klimata jomā un nepieciešamībai steidzami paplašināt valstu līderu rīcību.
Ministrs klimata konferencē piedalīsies arī diskusijā par viedām un ilgtspējīgām mobilitātes sistēmām, un ar vadošajiem biznesa līderiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pārspriedīs klimata politikas aktualitātes. Sarunu dienaskārtībā būs jautājumi gan par jau panākto vienošanos īstenošanu, gan par nākamajiem klimata politikas mērķiem.
Ministrs J. Pūce Eiropas Savienības vides ministru koordinācijas sanāksmēs pārrunās Eiropas Savienības klimata politikas jautājumus kontekstā ar jaunās Eiropas Komisijas izvirzītajām prioritātēm klimata jomā. Ministrs paudīs stingru Latvijas atbalstu globālo klimata pārmaiņu ierobežošanai, tajā skaitā nepieciešamību veikt vērienīgākas darbības klimata pārmaiņu jomā, ņemot vērā, ka klimats mainās daudz ātrāk nekā starptautiskās sabiedrības centieni to risināt.
Savā uzrunā ministrs J. Pūce uzsvērs nepieciešanos soļus, lai izvairītos no klimata pārmaiņu katastrofālajām sekām, tādēļ jāturpina smagi strādāt, lai valstu politikas un pasākumi būtu vērienīgāki un pasaules vidējā temperatūra nepārsniegtu 1,5°C. Pašlaik netiek darīts pietiekami, lai virzītos uz klimata neitralitāti līdz 2050. gadam un stabilizētu pasaules temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 °C līdz gadsimta beigām. Pētījumi liecina, ja sasilšana sasniegs 2 grādus pēc Celsija, aptuveni 70% Zemes piekrastes piemeklēs jūras līmeņa celšanās par vairāk nekā 0,2 metriem, kā rezultātā palielināsies piekrastes plūdi, pludmales erozija un cita ietekme uz cilvēkiem un ekoloģiskajām sistēmām.[1]
Ministrs konferencē norādīs uz Latvijā jau paveikto – pašlaik tiek izstrādāta stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai periodam līdz 2050. gadam, kuras mērķis ir radīt stimulus uzņēmumiem, pašvaldībām un sabiedrībai kopumā pārejā uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus, kā arī novērst potenciālos ekoloģiskos un ekonomiskos zaudējumus.
Konferences nozīmību tās atklāšanas dienā uzsvēra arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs (António Guterres), norādot, ka atgriešanās pie normāliem klimata apstākļiem drīz vairs nebūs iespējama. Ģenerālsekretārs aicināja uz steidzamu un vienotu pasaules valstu kopīgu rīcību, lai apturētu globālās temperatūras kāpumu līdz katastrofālam līmenim. ANO Klimata pārmaiņu konference ir pēdējā klimata konference pirms 2020. gada, kad daudzām valstīm jāiesniedz jauni klimata rīcības plāni, tāpat šis ir svarīgs pārrejas laiks, lai valstis vienotos un jaunos rīcības plānus 2020.gadā īstenotu bez problēmām.
ANO Klimata pārmaiņu konference (UN Climate Change Conference COP 25) notiek Čīles valdības prezidentūras laikā ar Spānijas valdības loģistikas atbalstu. Plašāka informācija par Klimata pārmaiņu konferences sesiju un tīmekļa apraides tiešraide būs pieejama Konvencijas sekretariāta tīmekļa vietnē: http://webtv.un.org/. Ar visu Klimata konferences sanāksmju darba kārtībām un to anotācijām iespējams iepazīties Konvencijas tīmekļvietnē: https://unfccc.int/
*2015.gada decembrī Parīzē, Francijā tika pieņemta vēsturiska globāla vienošanās klimata pārmaiņu ierobežošanai – Parīzes nolīgums. Parīzes nolīguma mērķis ir noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Uz 2019. gada 3. oktobri Parīzes nolīgumu ir parakstījušas 195 Puses un ratificējušas 185 valstis un Eiropas Savienība.
*Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo SEG līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
[1] https://climate.nasa.gov/news/2865/a-degree-of-concern-why-global-temperatures-matter/
