Aizvadīto 100 gadu laikā pasaules iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir vairāk nekā dubultojies – ja 1913. gadā cilvēka mūžs bija vidēji 34 gadus garš, tad gadsimtu vēlāk tas ir jau 71 gads un šis skaitlis, atkarībā no reģiona, turpina pieaugt, piemēram, Eiropā, kā liecina ANO dati, sasniedzot jau vidēji 77 gadus. Arī Latvijā iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums pieaug, tāpēc arvien būtiskāks ir jautājums par to, kā celt senioru dzīves kvalitāti. “Ir jāmaina domāšana – jārunā nevis par novecošanu, bet dzīvildzi, un jāveicina senioru zināšanas par to, kā vairot savu fizisko, psiholoģisko un finansiālo labklājību,” norāda RSU Rehabilitācijas fakultātes dekāne asociētā profesore Signe Tomsone.
Tieši šis tēmu loks bija projekta uzmanības centrā – apmācības notika četros moduļos, izglītojot lektorus par to:
- kā pārdzīvot adaptācijas periodu, aizejot pensijā (ieskaitot iespējas saņemt sociālo palīdzību un organizēt uzņēmējdarbību, lai papildinātu savus ienākumus);
- kā saglabāt fizisko veselību;
- kā saglabāt psiholoģisko veselību un apgūt jaunas zināšanas un prasmes;
- kā izvairīties no vientulības un pārvarēt to.
Nākamie soļi, kā norāda šī projekta vadītājs Mārtiņš Valters, ir sertificēto lektoru rokās, kuru saraksts un kontaktinformācija uzrunāšanai tālākiem sadarbības formātiem pieejama projekta mājaslapā: www.vecumsnavskerslis.lv. “Mēs lepojamies ar to, ka apmācītie lektori ir ne tikai no Rīgas, bet no visas valsts – Krāslavas, Balviem, Riebiņiem, Kuldīgas un citām Latvijas vietām. Jauniegūtās zināšanas turpinās rezonēt viņu novados,” stāsta M. Valters.
Tikmēr Zinaīda Logina, agrākā Balvu laikraksta Vaduguns žurnāliste, projektā Vecums nav šķērslis smeltās zināšanas jau izmanto gan Balvu pensionāru biedrības rīkotajos pasākumos, gan nūjošanas nodarbībās Viļakā. To, kā izmantot projektā apkopotās zināšanas pēc Vecums nav šķērslis noslēguma, vētīja arī darba grupu vadītāji un projekta partneri. “Partneri izteica vēlēšanos šo projektu attīstīt tālāk, iesaistot senioru skolas Latvijā un trešās paaudzes universitātes Lietuvā un Igaunijā, lai izveidotu sadarbības tīklu un jaunas programmas un mācību materiālus,” norāda M. Valters.
