Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Kohēzijas politika ir un paliek viena no svarīgākajām investīciju politikām ekonomiski vismazāk attīstītajos reģionos. “Eiropas Komisijas piedāvātie būtiskie samazinājumi politikas finansējumā nav pieņemami. Uz globālās ekonomikas palēnināšanās fona Kohēzijas politikas nozīme vēl pieaug,” pauda parlamentārā sekretāre.
Puses bija vienisprātis par Kohēzijas politikas nozīmi Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās attīstības stiprināšanā. Tāpēc jaunajā ES daudzgadu budžetā finansējumu kohēzijas mērķiem nedrīkst tik būtiski samazināt, un īpaši tas attiecas uz vismazāk attīstītajiem reģioniem. Tādas jaunās ES budžeta prioritātes kā drošība, aizsardzība un klimats ir ļoti aktuālas un svarīgas, tomēr to finansēšana uz Kohēzijas politikas rēķina nav akceptējama.
“Esmu gandarīta, ka Latvijas un EP pozīcijas jautājumā par Kohēzijas politikas nākotni sakrīt. Līdz ar to ir svarīga koordinēta rīcība sarunās par Kohēzijas politikas finansējumu 2021.-2027. gada ES budžeta periodā, lai kopīgiem spēkiem panāktu izsvērta un uz ES dalībvalstu un reģionu attīstības līmeņu izlīdzināšanu vērsta budžeta pieņemšanu,” uzvēra Z. Kalniņa-Lukaševica. J. Omaržī apliecināja, ka arī jaunais EP sasaukums cieši aizstāvēs nostāju par reģionu attīstībai un ekonomikas izaugsmei novirzāmo ES budžeta resursu nesamazināšanu.
EP Reģionālās attīstības komitejai ir svarīga nozīme sarunās par ES daudzgadu budžetu. Tā veido EP nostāju Kohēzijas politikas regulējošo tiesību aktu pieņemšanas procesā. Kohēzijas politikas regulējošos normatīvus pieņem parastajā likumdošanas procedūrā, kurā EP un ES Padomei jeb dalībvalstu valdību pārstāvjiem ir līdzvērtīgas likumdošanas pilnvaras.
Z. Kalniņa-Lukaševica vizītes laikā tikās arī ar ES Padomē prezidējošās valsts Somijas Eiropas lietu ministri Tutti Tupurainenu (Tytti Tuppurainen), lai runātu par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam. Parlamentārā sekretāre akcentēja Latvijas gatavību aktīvām un konstruktīvām sarunām, lai panāktu vienošanos par savlaicīgu budžeta pieņemšanu. Vienlaikus Latvijai ir svarīga pietiekama finansējuma novirzīšana dzīves līmeņa atšķirību mazināšanai ES valstu starpā, atbalsts lauksaimniekiem gan tiešmaksājumu izlīdzināšanai, gan lauku attīstībai, kā arī pietiekams ES finansējums “Rail Baltica” projektam un iesaiste ES līmeņa inovāciju un pētniecības projektos.
