“Depozīta sistēmas ieviešanu konceptuāli atbalsta lielākā daļa iesaistīto pušu. Tomēr ir diezgan daudz neskaidru jautājumu, kuri šobrīd Saeimā izskatāmajos grozījumos Iepakojuma likumā ir jāprecizē, tāpēc esam uzsākuši diskusiju, lai nonāktu pie vislabākā rezultāta,” pēc sēdes sacīja apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs, uzsverot, ka vislielākais ieguvums no depozīta sistēmas ieviešanas būs tīrāka un sakoptāka vide.
Ar grozījumiem Iepakojuma likumā, kurus Saeima ir atbalstījusi pirmajā lasījumā, paredzēts ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem, lai nodrošinātu maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.
VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere sēdē klātesošos informēja par depozīta sistēmas darbības pamatprincipiem, ieguvumiem, citu Eiropas valstu pieredzi, kā arī finansiālajiem aspektiem.
R.Vesere skaidroja, ka veikalā samaksāto depozīta maksu par iepakojumu pircējs varēs saņemt atpakaļ, nododot iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. Tāpat viņa atzīmēja, ka pārdomāta depozīta sistēma spēj samazināt dzērienu iepakojuma piedrazojumu par 95 procentiem, kas samazinātu kopējo atkritumu apjomu par aptuveni trešdaļu.
Deputāti un klātesošie ministriju un nozares pārstāvji atzīmēja nepieciešamību precizēt provizorisko taras pieņemšanas punktu skaitu, ražotāju investīciju apjomu, kā arī izvērtēt iespējamo iespaidu uz godīgas konkurences nodrošināšanu un citus jautājumus, lai pilnveidotu plānotos likuma grozījumus.
Apakškomisija plāno turpināt diskusijas par depozīta sistēmas modeli un tā piemērošanu dzērienu iepakojumam Latvijā arī turpmākajās sēdēs, cerot sagaidīt atbildes uz izskanējušajiem jautājumiem un priekšlikumus otrajam likumprojekta lasījumam, informēja A.T.Plešs.
