Aptauju jau sešpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).
Rīkotāji pieteikumus saņem augu gadu. Pirmie ienāca jau 2018. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Aicinājums atcerēties, ka runa ir drīzāk par latviešu valodu, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā!
Joprojām gaidām iesūtījumus papildu kategorijā “gada savārstījums” – tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2018. gadā, arī amizantas pārrakstīšanās vai pārteikšanās kļūdas. Te ir ziņās atrasts „sievietes ķermenis, ko vēlāk atrada mirušu viesnīcas darbinieki” vai „Latviju pārklāj ūdens kunkuļi”, „izīrē plašu 20m2 dzīvokli”, „VID atklāj marihuānas audzētavu”, „mutē kūstoša zemeņu pīrāga recepte”, „produkti, kas novērš izsalkuma sajūtas rašanos”, „stringi”, kur vajadzētu būt „stingri”, vai „ieriebušie”, kur domāti „iereibušie”, u.c.
Lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem, kur dzīvīga joma ir reklāma vai tas, ko izlasi sociālajos tīklos, uz produktu etiķetēm vai krekliņiem, sludinājumos u.c. Viens no piemēriem, ko, šķiet, daudzi 2018. gadā pamanījuši, ir tirgotāju piedāvāti „ģemperi”. Joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu, uz ko arī visi aicināti! Labākie jaunvārdu darinātāji ir bērni – gaidām arī viņu pērles!
Gada vārdam derētu būt tādam, kas 2018. gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā stiprs.
Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas – kas griež ausīs ne vien kā lieks ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, vārdu formas: „mūsu filiālē dienā apkalpojas 150 cilvēku” vai „pārliecinošs zaudējums”. Vienlīdz, protams, uzrodas vārdi, kas vienkārši apzīmogo to, ko esam pieredzējuši: „oiks”, „kotlešu ēdāji”, „čaulas kompānijas”, „maisi” u.c.
Spārnots teiciens ir tāds, kas pats par sevi aizgājis tautās – nekad nevar paredzēt, uz cik ilgu laiku. Biežāk tas nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Vienubrīd tāds bija Jāņa Dūklava „neko neredzu” (atkritumu pārstrādes jautājumā), „cilvēki Latvijai netipiskā apģērbā”, Induļa Emša teiciens: „Es varu runāt, ko gribu, brīvā valstī. Un atcerēties es nevaru, ko es runāju,” vai Alda Gobzema vārdi par to, ka viss tiek darīts, lai „radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt”.
Pieteikumi līdz 15. janvārim jāsūta uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv vai pa parasto pastu: RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.
Aptauja noslēgsies ar preses konferenci janvāra nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā – žūrijas locekļi un RLB pārstāvji paziņos rezultātus un pastāstīs, ko, viņuprāt, aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodu.
