Kolekcijas monētas "Likteņdārzs" mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
Monētas priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet monētas aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā.
Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2.5 miljoni eiro.
Likteņdārzs top uz salas Daugavā pie Kokneses. Šajā kultūrvēsturisko kopsakarību un ainaviskā daiļuma vietā sastopas Zemgales, Sēlijas un Vidzemes novadi un krustojas daudzi Latvijas vēstures pavedieni un mīti. Likteņdārza projekta autors ir japāņu dārza arhitekts Šunmio Masuno (Shunmyo Masuno), kas uzvarēja starptautiskajā konkursā. Viņa iecerētā ainava apmeklētāju pakāpeniski noskaņo no piemiņas sāpēm un skumjām caur apceri uz dvēseles dziedināšanu. Šis pārdzīvojums cilvēku atver saskarsmei ar bezgalību, ko iemieso mūžīgie gaisma, vējš, ūdens un zeme. Šunmio Masuno ieceri ar daudzu cilvēku un uzņēmumu palīdzību konsekventi īsteno Kokneses fonds.
Gadu gaitā Likteņdārza radīšanā ar savu darbu vai ziedojumiem iesaistījušies desmitiem tūkstošu cilvēku un daudzas iestādes. Projekta atbalstītāju skaits pārsniedz 500 tūkstošus, un Likteņdārzu apmeklējuši viesi no vismaz 54 valstīm. Likteņdārzs top kā tautas dāvana Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. Kā pagājušā gadsimta paaudzes mums atstāja Brīvības pieminekli, tā mēs nākamajām paaudzēm atstāsim Likteņdārzu – ne tikai piemiņai, bet arī iedvesmai un spēkam.
"Liels paldies Latvijas Bankai par skaisto monētu, kas tapusi kā dāvana Likteņdārzam. Pateicamies māksliniecēm F. Kirkei un L. Franckevičai, kā arī Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietniekam Laimonim Šēnbergam par izcilo devumu monētas tapšanā. Viņiem patiesi izdevies monētā iemiesot Likteņdārza būtību – piemiņu mūsu tautas lielajiem zaudējumiem pagājušajā gadsimtā un reizē arī apliecinājumu tās milzīgajam spēkam, sīkstumam un mērķtiecībai uz brīvu, suverēnu valsti. Es domāju, ka šī tiešām ir viena no skaistākajām monētām, ko Latvijas Banka ir izlaidusi, un tā noteikti iemantos starptautisku atzinību," uzsver nodibinājuma "Kokneses fonds" padomes priekšsēdētājs un idejas autors V. Vītols.
Interesantu ievērībai! Jauno monētu no 22. jūnija plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā.
Sākot ar 22. jūnija pēcpusdienu, monētu varēs iegādāties arī Likteņdārzā (Kokneses pagasts).
Monētas cena Latvijas Bankas kasēs, vietnē e-monetas.lv un Likteņdārzā – 50.00 eiro. Monētas maksimālā tirāža – 3000 eksemplāru.
Vietnē e-monetas.lv iegādei pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts. Vietnē e-monetas.lv pirkumus var veikt gan privātpersonas, gan Latvijas uzņēmumi. Te nodrošināta iespēja ērti norēķināties, izmantojot VISA, VISA Electron, MasterCard un Maestro norēķinu kartes, kā arī "Swedbank" AS, AS "Citadele banka" un AS "SEB banka" internetbankas. Iegādātās monētas un numismātikas produktus varēs saņemt Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā (adreses sk. https://www.bank.lv/par-mums/klientu-kase) un izmantojot VAS "Latvijas Pasts" eksprespasta pakalpojumus. Tas būs noderīgi, piemēram, attālāko reģionu iedzīvotājiem, kuri aizņemtības vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt Latvijas Bankas kases pirmajās dienās pēc jaunas monētas izlaišanas. Numismātikas produktus e-monetas.lv var iegādāties arī privātpersonas un juridiskās personas ārvalstīs, un piegāde pašlaik iespējama uz 35 valstīm – lielāko daļu ES valstu, ASV, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi.
Kolekcijas monēta "Likteņdārzs" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).
LIKTEŅDĀRZS
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof, ar divu krāsu uzdruku aversā
Maksimālā tirāža: 3000 eks.
Kalta 2018. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieces: Frančeska Kirke (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Daugavas ūdeņu ieskautā Likteņdārza amfiteātra atveidojums, izmantojot krāsu apdruku. Lejasdaļā nedaudz pa labi puslokā uzraksts LIKTEŅDĀRZS un gadskaitlis 2018. Augšdaļā pa labi puslokā uzraksts 5 EURO.
Monētas aizmugure (reverss)
Cilvēku seju atspulgs sudrabā. Lejasdaļā puslokā uzraksts LATVIJA.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2.5 miljoni eiro.
Likteņdārzs top uz salas Daugavā pie Kokneses. Šajā kultūrvēsturisko kopsakarību un ainaviskā daiļuma vietā sastopas Zemgales, Sēlijas un Vidzemes novadi un krustojas daudzi Latvijas vēstures pavedieni un mīti. Salu šķērso senā Rīgas–Maskavas lielceļa gabals un izrobo 1. pasaules kara ierakumi. Pāri upei redzamas vācu bruņinieku celtās Kokneses pils drupas. Gar salu gājis ūdensceļš "no varjagiem uz grieķiem". Netālu ir mūsu tautas svētvieta Staburags, ko appludināja 1966. gadā. Arī Daugavas krasts pie Lielvārdes, no kura "Lāčplēs's beidzot bruņenieku gāza dziļā nolejā", vairs nav augsts. Taču mūsu tautas ticība, ka reiz "zels tautai jauni laiki, tad būs viņa svabada", ir bijusi nelokāma par spīti pārbaudījumiem un ciešanām.
Likteņdārza projekta autors ir japāņu dārza arhitekts Šunmio Masuno (Shunmyo Masuno), kas uzvarēja starptautiskajā konkursā. Viņa iecerētā ainava apmeklētāju pakāpeniski noskaņo no piemiņas sāpēm un skumjām caur apceri uz dvēseles dziedināšanu. Šis pārdzīvojums cilvēku atver saskarsmei ar bezgalību, ko iemieso mūžīgie gaisma, vējš, ūdens un zeme. Šunmio Masuno ieceri ar daudzu cilvēku un uzņēmumu palīdzību konsekventi īsteno Kokneses fonds. Ir uzcelta skatu terase un amfiteātris, ko ieskauj 40 ozolu sardze un apjož ūdens kanāls. Uz to ved bruģakmens aleja, kur katrs var ierakstīt savu vārdu. Abās alejas pusēs piemiņai iestādītas ābeles un aiz tām – "Latvijas valsts mežu" un Stādu audzētāju biedrības gādātie 2600 koki. Par mūsu tautas laikmetu griežiem stāsta digitālā ekspozīcija "Liktens gāte" un virtuālās atceres nams ar topošo interaktīvo datubāzi.
Gadu gaitā Likteņdārza radīšanā ar savu darbu vai ziedojumiem iesaistījušies desmitiem tūkstošu cilvēku un daudzas iestādes. Projekta atbalstītāju skaits pārsniedz 500 tūkstošus, un Likteņdārzu apmeklējuši viesi no vismaz 54 valstīm. Patiesi, Likteņdārzs top kā tautas dāvana Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. Kā pagājušā gadsimta paaudzes mums atstāja Brīvības pieminekli, tā mēs nākamajām paaudzēm atstāsim Likteņdārzu. Ne tikai piemiņai, bet arī iedvesmai un spēkam. Nākotnei!
Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 27 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš". Savukārt šogad kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" šajā konkursā tika atzīta par "Mākslinieciskāko monētu" (Most Artistic Coin).
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.
Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 eiro vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u.c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.
Informāciju par interneta vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://www.e-monetas.lv un https://monetas.bank.lv/iegade.
Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopīgas ES valstu tēmas ietvaros.
Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.
