KNAB par vienu no korupcijas novēršanas politikas prioritātēm ir noteicis pretkorupcijas politikas pārorientāciju no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz institūcijas iekšējo kontroli.
Veicot korupcijas novēršanas funkcijas, KNAB secināja, ka iekšējās kontroles sistēmas korupcijas risku mazināšanai dažādās publiskās pārvaldes iestādēs ir ļoti atšķirīgas un bieži vien ir atkarīgas no subjektīviem faktoriem, piemēram, no speciālistu profesionālām zināšanām un kompetences. Vēl arvien ne visās institūcijās iestāžu vadītāju izpratne par pasākumiem korupcijas risku novēršanai ir pietiekoša, lai mērķtiecīgi organizētu darbu risku ierobežošanai.
KNAB ieskatā iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas riskus valsts un pašvaldību institūcijās.
Vadlīniju mērķis ir sniegt ieteikumus, metodisku palīdzību un piemērus korupcijas risku novēršanai, ieviešot Ministru kabineta 2017.gada 17.oktobra noteikumos Nr.630 noteiktās pamatprasības.
Izstrādātajā dokumentā amatpersonām tiek sniegta informācija un praktiski padomi kā veidot iekšējās pretkorupcijas kontroles vidi, kā identificēt, analizēt, novērtēt korupcijas riskus un noteikt pasākumus korupcijas riska mazināšanai. Piemēram, korupcijas riskam pakļauto amatu saraksts var kalpot kā "instruments" institūcijas vadītājam, kas ļauj apzināt amatus, kuri korupcijas riskam ir pakļauti mazāk un kuri vairāk, tādējādi dodot iespēju noteikt papildu pasākumus korupcijas riska mazināšanai (darba grupu un komisiju veidošana, četru acu principa ieviešana, nejaušības princips darba uzdevumu sadalē utt.)
Vadlīnijas sagatavoja starpinstitūciju darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no KNAB, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centra un no Iekšējās drošības biroja.
