Dalībai pieminekļa skiču konkursā ir uzaicināti pieci Latvijas skulptori, kurus skiču projektu izstrādei organizatori nodrošinās ar 1000 eiro (bruto) lielu autorhonorāru. Uzvarētāju septembrī noteiks žūrija. Tās sastāvā būs četri Zedelgemas pilsētas un četri muzeja nozīmēti pārstāvji. Tēlnieks — konkursa uzvarētājs — saņems 2000 eiro
balvu, un ar viņu slēgs līgumu par pieminekļa izgatavošanu. Otrās vietas ieguvējs saņems 1000 eiro, trešās — 500 eiro balvu.
Kā vēlējās Zedelgemas pilsētas puse, pieminekļa dizainā, jāiekļauj jēdziens " brīvība" tās simboliskajā nozīmē. Piemineklim jāatgādina par latviešu un citu Baltijas karagūstekņu atrašanos Zedelgemas britu kontrolētajā karagūstekņu nometnē 1945.–1946. gadā un jāapliecina vēsturiskās saites starp Zedelgemu un Latviju, kas izveidojušās no šī pēckara notikuma. Pieminekļa dizainam arī jāpiemin Latvijas Brīvības pieminekļa makets, kuru latviešu karagūstekņi 1945. gada novembrī izveidoja karagūstekņu nometnē. Pieminekļa skaidrojums būs vairākās valodās.
Laukums Brivibaplein atrodas jaunā pilsētas rajonā apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes, ko pašlaik pārvalda Flāmu mežu un dabas aģentūra, bet ko drīzumā plānots daļēji atvērt sabiedrībai kā dabas rezervātu un brīvdabas muzeju. 2014. gadā Okupācijas muzeja filmēšanas grupa filmēja saglabātās karagūstekņu barakas un citas nozīmīgas vietas. Šai laikā muzeja pārstāvju, Zedelgemas pilsētas un tās vēsturnieku starpā izveidojās cieša sadarbība.
Sadarbības rezultātā tapa muzeja producētā dokumentālā filma "Zedelgema", kas stāsta par Zedelgemas nometnes latviešu un citiem Baltijas karagūstekņiem. Kara laikā viņus nelikumīgi iesauca no okupētajām Baltijas valstīm (1941-1944) vācu armijā un iesaistīja kara darbībā pret padomju armiju ārpus Baltijas, galvenokārt Polijas rietumos un Pomerānijā. Tuvojoties kara beigām, daudzi no viņiem devās rietumu virzienā, lai izvairītos no nokļūšanas padomju armijas gūstā, kas jau atkārtoti bija okupējusi Baltijas valstis. Karavīri padevās sabiedrotajiem Britu okupācijas zonā. Pēc kara Zedelgemas nometnē bija ieslodzīti ap 11 000 karavīru no Latvijas. Spītējot nelikumīgi iesauktu karavīru lomai kara laikā un karagūstekņu statusam pēc kara, šie karavīri spēja nebrīvē pieminēt brīvību un savas valsts neatkarību.
