Latvijas ārlietu ministrs izteica pateicību Kanādai par tās NATO Varšavas samitā paziņoto lēmumu uzņemties NATO vadošās valsts lomu sabiedroto kaujas grupas izvietošanā Latvijā. "Latvija aktīvi strādā, lai uzņemtu Kanādas bruņotos spēkus," apliecināja ministrs. Tāpat ministrs izteica gandarījumu arī par citu NATO dalībvalstu pausto gatavību nosūtīt savus karavīrus drošības stiprināšanai uz mūsu valsti, ko nule notikušajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē apliecināja Albānija, Itālija, Polija un Slovēnija. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka Varšavas un Velsas samitā pieņemtie lēmumi ir atbilstoša atbilde šī brīža drošības izaicinājumiem reģionā. Kanādas aizsardzības ministrs apliecināja, ka Kanādas drošība ir cieši saistīta ar tās Eiropas partneru drošību, tāpēc Kanāda tās spēku klātbūtni Latvijā uztver ne tikai ieguldījumu alianses kopējā, bet arī savā drošībā. Vienlaikus abas puses atzīmēja, ka, ņemot vērā pēdējā laika pastiprinātās Krievijas militārās aktivitātes, ir svarīgi arī turpmāk uzturēt konstruktīvu dialogu ar Krieviju, lai izvairītos no situācijas saspīlējuma.
Puses bija vienisprātis, ka līdz ar Kanādas spēku ierašanos Latvijā būs svarīgi rīkot kopīgus publiskās diplomātijas pasākumus, kuros sabiedrībai tiktu skaidroti pozitīvie ieguvumi no sabiedroto bruņoto spēku uzturēšanās reģionā.
Pārrunājot Eiropas Savienības un Kanādas sadarbību, E. Rinkēvičs pauda gandarījumu par Eiropas Savienības dalībvalstu starpā panākto vienošanos par atbalstu Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma CETA parakstīšanai.
Ministrs apliecināja Latvijas atbalstu CETA līgumam, norādot, ka tā noslēgšana ne tikai pozitīvi ietekmēs Eiropas Savienības un Kanādas ekonomisko sadarbību, bet vienlīdz ar sadarbību drošības jomā vēl vairāk nostiprinās sabiedroto transatlantiskās saites.
Kā jau šobrīd veiksmīgs abu valstu ekonomiskās sadarbības piemērs tika minēts Latvijas nacionālās aviokompānijas "Air Baltic" CS300 lidmašīnu iegāde no Kanādas lidaparātu ražotāja Bombardier.
Komunikācijas grupa
